Brīdina par dabas stihijām pēc tveices! Kur gaidīt virpuļvētras un kā tam sagatavoties? 

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

16 komentāri

Meteorologi informē, ka pēc ilgstoša karstuma, kādu pieredzam tagad, var sekot vētra, pērkona negaisi, pat tornado jeb virpuļviesuļi. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka pēc karstuma periodiem sekojošās dabas stihijas var būt postošas.

Ne vien negaisu, vētras, spēcīgas lietusgāzes, bet arī mazākus un lielākus tornado jeb virpuļviesuļus, kas savā ceļā spējīgi aizslaucīt visu, Latvijā var novērot pēc ilgstošiem karstuma viļņiem. Ļoti iespējams, vēja stabi ies pāri mūsu zemei arī pēc šā pavasara, vasaras sākuma tveices, informē meteorologi.

”Karstuma atkāpšanās ir viens no faktoriem, kas var provocēt virpuļviesuļus. Ir jābūt atbilstošām gaisa masām, to plūsmai, kustībai dažādos atmosfēras slāņos, ne tikai pie zemes, bet arī tur, kur negaisa mākonis veido viesuļus. Tāpat, lai attīstītos virpuļviesulis, gaisam ir jābūt gana mitram. Turklāt mitrumam jābūt atmosfēras apakšējos slāņos,” par virpuļviesuļu veidošanos stāsta Laura Krūmiņa, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas vadītāja.

LVĢMC pārstāve L. Krūmiņa stāsta, ka ir grūti paredzēt, kur un kad veidosies virpuļviesuļi, tāpat Latvijā netiekot izdalīts, vai postījumus nodarījis stiprs vējš vai virpuļviesulis. Virpuļviesuļi, atkāpjoties karstumam, ”draudzējoties” ar spēcīgu vēju, kas var būt postošs.

”Virpuļu rašanās un ļoti spēcīgi vēji ar postījumiem un cilvēku upuriem tika novēroti 2004. gada 4. jūnijā, kad arī atkāpās karstās gaisa masas,” informē L. Krūmiņa, kura stāsta, ka postošas vētras pēc karstuma periodiem plosās ik pa laikam.

Pēdējais postošais virpuļviesulis trakoja pērn Siguldā, Jūdažu pagastā, atminas Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Kristaps Kolbergs.

Ja vērtas laikā atrodaties telpās, VUGD eksperts iesaka aizvērt durvis, logus un netuvoties tiem, nostiprināt priekšmetus, kas novietoti uz balkona, pagalmā, iepriekš uzlādēt mobilās ierīces, jo vētras rezultātā var rasties elektropadeves traucējumi.

Savukārt, ja vētras laikā atrodaties ārā, jācenšas atrast vietu, kur patverties. ”Ja atrodaties klajā laukā, var atrast kādu grāvi, sliktākajā gadījumā – kaut vai uz zemes nogulties. Nevajadzētu novietot transportlīdzekļus zem kokiem. Tāpat nevajadzētu iet pāri tiltiem. Tad jau labāk palīst zem tilta un nogaidīt, kamēr pāriet vējš,” iesaka VUGD pārstāvis K. Kolbergs.

Tāpat eksperts iesaka parūpēties par dzīvniekiem, mājlopiem – nevajadzētu viņus atstāt ārā. Aicina arī ūdens sporta entuziastus padomāt par drošību, neriskēt un vētras laikā nesportot ūdenstilpēs.

Foto