Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

3 komentāri

Bez Tabu šīs vasaras otrā ekspotīcija pulcē rekordlielu dalībnieku skaitu, iziet Rīvas upes dabas taku un atklāj vietu, kur upe ietek jūrā. Ekspotīcijas dalībniekus cienā ar raganas zupu un visiem trāpa suitu sievu asās mēles, kad viņas pēkšņi ierodas apdziedāt.

113 ekspotīcijas dalībnieku plāns ir gar Rīvas upi doties līdz tās ietekai jūrā, bet pirms ceļu cauri mežam sākt, jātiek galā ar vienu no iespējamajiem ceļa apgrūtinājumiem- ērcēm un to paveikt sola viena no ekspotīcijas dalībniecēm. Viņa visus kopā mudina teikt svētos vārdus: “Maize līdzi. Gaļa mežā. Āmen. Āmen. Āmen”

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šos vārdus Sabilē dzimusi ventspilniece Ingūna izmantojot jau sen un allaž tas esot strādājis.

Dabas taku sauc Rīvas loki un īpaša tā ir ar daudz upes līkumiem un stāviem krastiem. Kā paskaidro Bez Tabu ekspotīcijas gids!

Ingus Antonovičs

Rīva iztek no Vilgāles ezera, tās garums ir 53 km, kritums šai posmā ir 66 metriun ietek tā, protams, jūrā, kas ir mūsu ekspotīcijas gala mērķis.

Ekspotīcijas sākums rit gar līkumoto upi, kāpumus kritumus gājēji veic viens otram piepalīdzot. Brīžiem uz dupša šļūcot lejā, bet augšup rāpjoties uz visām četrām kā pērtiķīši. Tas protams, prasa spēkus mammām ar mazuļiem vēdersomās un jaunākiem jaunākiem ekspotīcijas gājējiem. Un, lai arī tas nav viegls darbiņš, visi ir priecīgi un gatavi dažādiem izaicinājumiem.

“Bija grūti nokāpt, ir stāvi krasti…” atzīst Baiba, kura ekspotīcijā dodas ar savu mazo meitiņu Ditu. Tikmēr mazā Dita godīgi atzīst, ka tieši mammas stiprā roka palīdzējusi grūtākajos kāpumos un kritumos.

Kuplajā dalībnieku pulkā divi suņi, bērni- jaunākais vien piecus mēnešus veca meitenīte, bet vecākais kungs tūdaļ svinēs sešdesmito jubileju. Tālākais ekspotīcijas dalībnieks braucis no Rēzeknes, bet ir arī no Rīgas, Liepājas, Pāvilostas, Jelgavas. Tāpat satiekam jau pieredzes bagātus dalībniekus.

Inese stāsta: “Ekspotīcijā esmu trešo reizi, biju pērn pārgājienā gar Bērzes upi, atklāju Kundu pilskalnu, Bez Tabu jubilejā un šī ir trešā. Pārsteigums, ka ir tik daudz cilvēku. Skaisti, ka mēs  varam visi draudzīgi iet un priecāties un baudīt vasaru.”

Pa ceļam ejot ik pa brīdim ekspotīcijas dalībnieki iestiprinās ar meža veltēm. Kamēr tās ir mellenes un brūklenes, vēl nekas, bet kad sāk eksperimentēt ar sēnēm, tad gan Bez Tabu paliek bail.

“Kāds priekšā teica, ka tās ir saulsardzenes, var ēst bez vārīšanas…, nu mēs noticējām,” stāsta ekspotīcijas dalībniece Inese, rādot sēni un piedāvājot pagaršot. Pēc pusstundas, kopš ēsta sēne un 40 minūtēm, kopš ekspotīcijas sākuma visi dalībnieki joprojām priecīgi un veseli, atzīst, ka gatavi turpināt ceļu.

Rīvas upes dabas taku pieveikuši ekspotīcijas dalībnieki attopas pie Ulmales Labraga evaņģeliski luteriskās baznīcas, kas celta 1896. gadā barons uzcēla, lai viņa meita varētu apprecēties. Iemesls- suitu novads ir izteikti katoļticīgs, tad nu, lai luterticīgā barona meita varētu apprecēties, tētis uzcēla baznīcu. Vietējie joprojām šo baznīcu sauc par laulību baznīcu. Gids smejot piebilst, ja kāds grib laulāties, lai droši dara to Ulmales Labraga baznīcā.

Ekspotīcijas dalībnieki gan vēl šobrīd par laulībām nedomā, jo visiem viena doma, tikt līdz jūrai. Tiesa pirms stāvkrastu un Rīvas ieteku jūrā redzēt aplūkojam koka tiltu pār Rīvas upi. Tas tāds ir vienīgais Latvijā un esot vēl viens tāds Eiropā!

Apakšā betona dambis uz Rīvas upes izveidojis nelielu, jauku ūdernskritumu. Šai pieturas vietā visi safotografējas un tad sagaida lietu. Lietusgāzi, kurš zem koku zariem pārlaidis, kurš no sirds izbaudījis, dalībnieki nonāk no jūras.

Tur, kur viņus gaida ugunskurā vārītā raganas zupa un protams, brīnišķīgs skats, kur Rīva ietek jūrā. Un tad, nu katrs metas darīt, ko sirds kāro- kāds peldēt, kāds iestiprināties ar izslavēto raganas zupu.

Uz jautājumu, kas zupā likt, ragana ir īsa un kodolīga: “Viss, ko mežā var noķert, nosist un katlā ielikt…”

Viss, ko mēs vairs šai brīdī varam izdvest ir: “Labu apetīti!” Bezgala garo zupu ēdot Ekspotīcijas dalībnieki piedzīvo pārsteigumu, kas dara bažīgu ne vienu vien- parādās suitu sievas!

“Sabraukuši tāli viesi, TV 3 un Agnes’ Drunka

Taku malas nočurātas, visas skudras sabradātas!”

Te jau vairs neko nelīdz mūsu taisnošanās par to, ka nekādas taku malas nenočurājām, bet ko nu vairs. Galvenais ir tā labā pēcgarša un ekspotīcijas esence, ko uzsver Bruno:

“Visskaistākais ir cilvēciskās attiecības, ko šeit var redzēt. Visi smaida. Varbūt es vakar biju dusmīgs, bet šodien es smaidu un man ir daudz draugu. Pārsteidzoši, ka es pats esmu ventpilnieks, bet šeit es esmu pirmo reizi.”

Un gluži vai treknu punktu Ekspotīcijai pieliek Uldis: “Esence jau esat jūs, vadītāji un rīkotāji. Jūs jau mums tādus svētkus sarīkojat, ka mēs paši paliekam ar svētkiem.”

Uz aicinājumu pacelt rokas, kurš ies vēl kādā Bez Tabu ekspotīcijā, paceļas roku mežs.

Foto

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl