Baidoties no koronavīrusa, nav vērts krist panikā

Skaidrīte Nitiša

Autors: Skaidrīte Nitiša

Pieredzējusi TV3 "Bez Tabu" žurnāliste, kura ļoti labi orientējas savstarpējo konfliktu un problēmu risināšanā. Veido sizetus par dažādām tēmām. Rūpīgi iedziļinās katrā stāstā un rod risinājumus pat sarežģītām konfliktsituācijām. Palīdz novērst netaisnību.

1 komentārs
Baidoties no koronavīrusa, nav vērts krist panikā

Izpirktas sejas maskas un respiratori, pa galvu reibinošām cenām iegādātas preces, kas it kā palīdzot izsargāties no koronavīrusa, sociālajos tīklos koronavīrusa burbulis tiek pūsts aizvien lielāks, un tas viss notiek ne tikai ārvalstīs, bet tepat pašu mājās un arī pie mums iezagusies panika, kura varot nodarīt lielu postu.

Spriežot pēc uz “Bez Tabu” atsūtīto vēstuļu satura, ir jūtams, ka cilvēkiem ir bail no koronavīrusa un gaisā virmo panika. Neraugoties, ka ir sniegts daudz informācijas, kā no tā izvairīties, tik un tā nepārtraukti tiek uzdoti jautājumi: kā sevi pasargāt? Kā paglābties? Šoreiz “Bez Tabu”  pēta, kādu kaitējumu var nodarīt panika? Savu viedokli pauž pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, LU docente, psiholoģe Ieva Stokenberga, BKUS virsārste Renāte Snipe.

Tiek minēti piemēri, ka panika var nodarīt lielu kaitējumu un pasaulē ir daudz gadījumu, kad panikas dēļ, kāda izveidojusies pūlī, tikuši sabradāti simtiem cilvēku. Panikas dēļ šķobījies akciju tirgus, un tā veicinājusi banku bankrotu utt. Panika var nodarīt kaitējumu arī veselībai. Tā vājina imunitāti, bet cilvēki ar novājinātu imunitāti vairāk pakļauti dažādu slimību riskam.

Saistībā ar koronavīrusu eksperti iesaka saglabāt vēsu prātu un pieņemt loģiskus, pārdomātus lēmumus. Slimība vairāk apdraud cilvēkus ar novājinātu imunitāti, gados vecākus ļaudis un ar hroniskām slimībām slimojošos. Tas attiecas arī gandrīz jebkuru citu vīrusu. 81 procentam no visiem, kurus skāris koronavīruss, slimība norit vieglā formā vai vidējā.

SPKC pārstāve norāda, – cilvēkiem ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem jāiemācās ievērot klepus ”etiķete” (uzturēties pietiekamā attālumā, aizsegt muti un degunu klepojot, šķaudot un (vai) šņaucot degunu ar vienreizējas lietošanas salveti vai apģērbu) un atturēties no ceļošanas līdz simptomu izzušanai un obligāti bieži mazgāt rokas.

Saistībā ar Korona vīrusu, vienā jomā esam apsteiguši kaimiņvalstis labā nozīmē: Pie mums laboratoriski var noteikt ir Korona vīruss vai nav 6-8 stundu laikā. Lietuvā un Igaunijā neesot šādas iespējas un viņiem tas prasa krietni ilgāku laiku.

1 komentārs