Ar mīlestību Londonā, ar sirdi Latvijā. Dzīves svešatnē rūgto garoziņu atklāj Londonā dzīvojošā latviete

Agnese Drunka

Autors: Agnese Drunka

Bez Tabu raidījuma vadītāja, kas visiem stāstiem pieķeras ar pieredzējušas žurnālistes krampi.

4 komentāri

“Bez Tabu” Londonā tiekas ar latvieti, kura mīlestību atradusi svešumā, bet sirdī joprojām ilgojas pēc mājām, pēc Latvijas. Par dzīves svešatnē rūgto garoziņu stāsta Londonā dzīvojoša latviete Iveta Parravani.

Pussešos pievakarē latviete Iveta atstāj savu darbavietu Londonas centrā, kur “NBC Universal” viņa strādā par programmu menedžeri. Ceļš pēc darba dienas uz mājām, kas ir lielpilsētas ziemeļu pusē, ar metro ir tik ilgs, lai spētu kaut puspasaules domas pārdomāt.

Izkāpjot savā pieturā, Iveta uzsāk divdesmit minūšu gājienu mājup, atklājot: “Man baigi pietrūkst tās mājas. Nebūtu man vīrs anglis, es arī pati te nebūtu. Jā, man patīk Londona, man ir ļoti labs darbs, es nevaru sūdzēties par dzīvi. Bet tās mājas… Jāņi, Ziemassvētki. Man ir palaimējies, man ir kupla ģimene un pietrūkst ikdienas ķīviņu ar māsām, vārda dienas, dzimšanas dienas. Es, man liekas, esmu tāds riktīgs latvietis, man pietrūkst Latvijas.”

Ivetai ir divi bērni un vīrs brits, ar kuru pirms 14 gadiem iepazinusies internetā. Gariju gan mājās nesastopam, jo viņš kā autosporta fotogrāfs šobrīd darba dēļ iecēlis sievu, kā viņa pati smej, autosporta vientuļās mammas kārtā.

Smejoties Iveta uzver: “Es varu tā teikt, ka esmu vientuļā mamma, fotogrāfs. Vakar vīrs atlidoja no Zviedrijas un šorīt jau aizlidoja uz Franciju.”

Anglis, kurš apņēmis sievu latvieti lepojoties ar to, ka mājās skan divas valodas, jo Iveta cenšas ar bērniem runāt latviski, jā, ne vienmēr tas sanāk, bet vēlme ir.

“Es jau, pirms mums bija bērni, savam vīram teicu, ka es ar saviem bērniem runāšu latviski. Arī vārdi bērniem ir latviski – Oskars un Melodijai otrs vārds ir Ella, kas ir tēta mammas vārds. Vīrs vienmēr ir atbalstījis latviskumu, manu vilkmi uz Latviju… Cepuri nost.”

Kad jautāju Ivetas dēlam Oskaram, vai viņš ir latvietis, Oskars atbild:”Es nezinu!” un ātri steidz pāriet uz angļu valodu, ko mamma gan noliedz.

Netipiski britiem Ivetas dēls trenējas hokejā, un hokejs ir viens no angļu-latviešu ģimenes pavasara notikumiem. Tad visi uzvelk Latvijas izlases kreklus un jūt līdzi Latvijas hokeja izlasei.

Arī ikdienā Ivetai ir svarīgas norises Latvijā, tieši tāpēc viņa izveidojusi atbalsta biedrību Debessmanna, kas palīdz sievietēm, kuras sirgst ar pēcdzemdību depresiju šeit, Latvijā. Šobrīd pilnā sparā norit gatavošanās vēl kādam atbalsta pasākumam.

“10. maijā Londonā notiks labdarības akcija, kuras laikā mēs vāksim naudu bērnu un sieviešu krīzes centriem Latvijā. Tas ir tas mans veids, kā es varu palīdzēt savai Latvijai. Lai arī es dzīvoju šeit, man mājas ir Latvija.”

Lai arī šobrīd dzimtajā Kuldīgā viesoties sanāk reizi divos trīs mēnešos, ir skaidrs, ka vecumdienas, visticamāk, pavadīs Latvijā.

“Tas ir mans sapnis.  Es arī ar vīru esmu runājusi, ka vecumdienas gribu pavadīt Latvijā. Viņa atbilde ir: “Ja tu gribi, tad braucam”.

Visticamāk, ka pēc gadiem Ivetu satiksim Latvijā, savā dārzā rušinoties pa tomātu dobēm.

Foto