“Aizdomīgi ir!” Atlaistais Rīgas Zooloģiskā dārza vadītājs Līdaka atgriezies darbā zoodārzā; priekšniece – sieva

21 komentārs

Pērnā gada februārī no darba tika atbrīvots Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” vadītājs Ingmārs Līdaka, kura vārds kopā ar valdes locekli Andri Morozovu figurē saistībā ar zoodārza teritorijas piesārņošanu un nesamērīgu algu politiku.

Aptuveni pusgadu pēc atbrīvošanas no amata Līdaka atgriežas darbā Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Tiesa gan, ne vairs priekšnieka statusā, bet gan kā padotais Izglītības un informācijas nodaļā. Turklāt Līdaka pie darba tiek bez jelkāda konkursa. Turklāt amats iegūts nodaļā, kuru vada neviens cits kā Līdakas sieva.

Mežaparkā uzrunātie iedzīvotāji Līdakas atgriešanos zoodārzā vērtē ar aizdomām par iespējamu interešu konfliktu.

Līdaka Bez Tabu atsaka sniegt oficiālu komentāru, piebilstot, ka interešu konflikta te nav – bija brīva vakance un tāpēc arī pieteicās.

Rolands Greiziņš
Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs

Viņš nekādā vadošā amatā tajā nodaļā nav, pirmkārt. Otrkārt, uz tādām vietām mēs konkursus nerīkojam. Treškārt, mums bija divas vakances, kur mēs visu laiku meklējām cilvēku.

Bez Tabu: Bet – kā Līdakas kungs uzzināja par šo te vakanci? Viņš tika īpaši uzrunāts vai viņš uzrunāja Rīgas Zooloģisko dārzu?

Principā viņš. Nu, saikne jau visu laiku bija ar viņu. Nu, nebija viņš kaut kur uz ārzemēm aizbraucis. Saikne jau bija. Tāpat, viņa sieva tur strādā. Un saikne jau bija. To gala lēmumu tik un tā pieņēmu es kā valdes priekšsēdētājs.

Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieka pienākumu izpildītāja Rita Logina gan uzsver, ka Zooloģiskā dārza vadība vispirms esot vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai izvairītos no interešu konflikta situācijas. “Un tikai tad, kad ir saņēmuši skaidrojumu no KNAB, izvērtējot viņa zināšanas un prasmes, tikai tad ar viņu ir noslēgts darba līgums.”

Rīgas Zooloģiskajam dārzam vēl joprojām nav atrasts jauns direktors. Šobrīd notiekot pretendentu izvērtēšana. Konkursam uz vakanto vadītāja amatu pieteicies arī iepriekš atbrīvotais priekšnieks Līdaka.

KNAB komentārs:

Pērn septembra izskaņā SIA ”Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” vērsās KNAB ar lūgumu sniegt atzinumu par to, vai kapitālsabiedrība drīkst nodibināt darba tiesiskās attiecības ar bijušo valdes priekšsēdētāju Ingmāru Līdaku, ņemot vērā likumā ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto liegumu divus gadus pēc tam, kad amatpersona pieņēmusi lēmumu vai piedalījusies lēmuma pieņemšanā attiecībā uz šo kapitālsabiedrību, ieņemt amatu konkrētajā kapitālsabiedrībā.

KNAB iepazinās ar apstākļiem un atbildes vēstulē norādīja, ka bijušajam valdes priekšsēdētājam ir pieļaujams kā darbiniekam nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Zooloģisko dārzu. Vienlaikus jāņem vērā, ka Zooloģiskais dārzs KNAB nesniedza informāciju par konkrētu amatu vai struktūrvienību, kurā plānots nodarbināt bijušo valdes priekšsēdētāju.

Saskaņā ar KNAB rīcībā esošo informāciju normatīvie akti neparedz obligātu prasību kapitālsabiedrībām, kas šajā gadījumā ir Zooloģiskais dārzs, rīkot amatu konkursu un nodibināt darba tiesiskās attiecības ar nodarbinātajiem, kas nav amatpersonas. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju nedz Līdakas kungs, nedz arī viņa sieva Zooloģiskajā dārzā neieņem amatpersonas statusu.

Jāņem vērā, ka visām valsts amatpersonām ir aizliegta atrašanās interešu konflikta situācijās, ko paredz likums ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Lai arī likums attiecināms tikai uz valsts amatpersonām, KNAB norāda, ka likuma normas iet roku rokā ar organizāciju, tajā skaitā kapitālsabiedrību, iekšējās ētikas normām. Tās attiecināmas uz visiem darbiniekiem.

Tas nozīmē, ka ikvienam darbiniekam jārīkojas saskaņā ar labas pārvaldības principiem un vajadzētu atturēties no tādu lēmumu pieņemšanas, kas var radīt labumu sev vai saviem radiniekiem. Minētais Zooloģiskā dārza gadījums nav izņēmums. Tas nozīmē, ka tādu lēmumu pieņemšana, kas skar, piemēram, piemaksu piešķiršanu I. Līdakas kungam, būtu jāpieņem nevis viņa tiešajai priekšniecei, proti, viņa sievai – radiniecei – , bet gan augstākstāvošam vadības līmeņa darbiniekam.

Vispārinot Latvijā dibināto kapitālsabiedrību praksi pieņemt darbiniekus bez atklāta konkursa, KNAB aicina tomēr rīkot atklātus konkursus arī uz darbinieku amatiem. Tādējādi tiktu nodrošināts ne tikai kapitālsabiedrības darbības caurspīdīgums, kas mazinātu šaubu ēnu par pieņemto lēmumu godīgumu, bet arī pašām kapitālsabiedrībām ļautu piesaistīt pēc iespējas kvalificētākus darbiniekus.

Kopumā KNAB pērn uzsāka gandrīz 200 administratīvā pārkāpuma procesus par iespējamu amatpersonu darbību neatbilstību likuma ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām. Tāpat iestāde pieņēma aptuveni 250 lēmumus, konstatējot valsts amatpersonu likumā noteikto ierobežojumu pārkāpumus, tajā skaitā atrašanos dažādās interešu konflikta situācijās. Jāņem vērā, ka minētā likuma tvērums ir salīdzinoši plašs un iekļauj vairākus amatpersonu darbības aizliegumus, tostarp, piemēram, prettiesisku amatu savienošanu.

Pašlaik KNAB apkopo pērnā gada darbības rādītājus un informāciju par konkrētāku statistiku un pārkāpumu tendencēm publiskos šī gada pirmajā pusē.