2019. gads draud sist siltuma rekordu! Klimata pārmaiņas atstās pagātnē bargās ziemas un saulainās vasaras?

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

3 komentāri

2019. gads Latvijā līdz šim bijis siltākais novērojumu vēsturē. Laikapstākļi decembrī izšķirs, vai gadu varēsim oficiāli iegrāmatot siltāko, pārspējot 2015. gada rekordu.

Līdz šim 2019. gada vidējā gaisa temperatūra ir +8,7 grādi. Siltākā gada tituls pagaidām pieder 2015. gadam, kad vidējā gaisa temperatūra bija +7,8 grādi, bet no janvāra līdz novembrim temperatūra caurmērā bija +8,3 grādi. Vai decembris būs gana silts, lai 2019. gads Latvijā kļūtu par siltāko novērojumu vēsturē?

Laura Krūmiņa
LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja

Skatoties prognozes un analizējot, šķiet, ka varbūtība, ka decembris būs salīdzinoši silts, ir liela. Kaut gan tuvākajā laikā gaidāmas aukstās gaisa masas un pirmā nozīmīgā sniega kārta, kas vietām Latvijā izveidosies šīs nedēļas nogalē. Tomēr prognožu informācija vairāk nosliecas, ka decembris būs silts. Runāt par stabiliem ziemas laikapstākļiem decembrī nevaram.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) norāda, ka pasaulē kopumā vidējā gaisa temperatūra kļūst augstāka.

Viesturs Zandersons
LVĢMC datu analītiķis

To ietekmē globālās klimata pārmaiņu tendences. Visā pasaulē klimats kļūst siltāks, Latvija nav izņēmums. Latvijā pat novērojamas izteiktākas klimata pārmaiņas nekā citviet pasaulē. Paredz, ka turpmāk Latvijas teritorijā būs vairāk nokrišņu. Būs nenoturīgāks ziemas periods un nenoturīgāka sniega sega.

LVĢMC pārstāvis Viesturs Zandersons norāda, ka globālās pārmaiņas ietekmē arī Latvijas ziemas ainavu. Viņš stāsta, ka samazinās dienu skaits, kad ir daudz sniega, samazinās arī sniega sega. Savukārt maksimālā sniega sega, kas izkrīt intensīvajos nokrišņos, nesamazinās. Tas nozīmē, ka vidējā sniega sega samazināsies.

Lai gan pieņemts, ka stabilie ziemas apstākļi valda janvārī un februārī, bet nu no gada uz gadu, mainība iespējama būtiska, proti, ziemai raksturīgie laikapstākļi var iestāties vēlāk.

Gada vidējai temperatūrai paaugstinoties, katru gadu gan vasaras nepriecēs ar pastāvīgiem saules stariem un augstāku temperatūru, jo nokrišņu kļūst aizvien vairāk, norāda LVĢMC. Vasaras biežāk var būt lietainas un drēgnas, savukārt gada vidējo silto temperatūru veido siltāki ierasti aukstie mēneši.

Viesturs Zandersons
LVĢMC datu analītiķis

Palielinās ekstremālo nokrišņu gadījumu skaits. Piemēram, šī gada novembris bija salīdzinoši ekstremāls, runājot par mitrumu.

Laika vērotājs Vilis Bukšs, kas uzticas novērojumiem dabā un ticējumiem, nezaudē cerību uz baltiem Ziemassvētkiem.

Vilis Bukšs
laika vērotājs

Jāvēro, kāds būs laiks 1. decembrī. Ja dienas pirmā puse būs lietaina vai sniegota, tad ziemas pirmajā pusē būs daudz nokrišņu. Ja 1. decembra vakarā būs sals, tad ziema iestāsies vēlāk. Arī dabā ir daudz pazīmju: čiekuri, lapkritis, kas bija, arī gulbju aiziešana vēl šajās dienās. Tas liecina, ka ziema iestāsies vēlāk, turpināsies līdz Lieldienām. Mārtiņi, 10. novembris, bija silti. Ticējums vēsta: ja Mārtiņos zosis pa dubļiem čāpo, tad Ziemassvētkos slidināsies pa ledu. Jāgaida, ka ap Ziemassvētkiem sals būs, sniedziņš arī. Lai jauks un balts, un skaists! Galvenais, lai sirdī skaistums un baltums!