Iedzīvotāji nikni – jaunizveidotais veloceliņš no Imantas uz Babīti apraujas pusceļā. Braucienu nākas turpināt pa brikšņiem

Pievienot komentāru

Jaunizveidotais gājēju un velosipēdistu celiņš, kas savieno Babīti un Imantu, liek izbrīnā ieplest acis – tas, kā ar nazi nogriezts, apraujas tieši uz Rīgas robežas, liekot iedzīvotājiem tālāk turpināt ceļu pa brikšņiem.

Rīdzinieks Ivars, kurš ir aktīvs velobraucējs, par gaidāmo veloceliņu bijis priecīgs. Laikā, kad remontdarbi tuvojas noslēgumam, viņš izjūt sarūgtinājumu, jo iznākums ne tuvu nav tāds, kādu gaidījis – celiņš strupi apraujas pie Rīgas pilsētas zīmes. Tālāk gājējus un riteņbraucējus sagaida tumšs zaru, brikšņu un garu zāļu puduris, kuram pa vidu iemīta neliela taciņa.

Ivars
aktīvs velobraucējs

“Šie pāris miljoni ir pagaidām zemē nomesti, jo viņiem vienkārši nav turpinājuma! Faktiski tā ir kāda plānošanas problēma, acīmredzot, nespēja sarunāties savā starpā, jo vienā pusē viss ir izmantojams, pieejams un atbilstošs vismaz kaut kādām minimālām prasībām un otrā pusē vienkārši tam nav turpinājuma.”

Aptuveni metru plato taciņu Rīgas pusē ieskauj atkritumu kalni un krūmi pāri galvai – patīkami pārvietoties šeit pavisam noteikti nav! Izejot cauri ērču paradīzei, iedzīvotājiem nākas šķērsot īstu šķēršļu joslu – ložņāt gar ceļa zīmju stabiem tuvu brauktuves daļai, pa kuru nepārtraukti garām nesas automašīnas. Ivars, brienot cauri “džungļiem”, atzīst, ka ekstrēmākie pa taciņu brauks tāpat, savukārt mammām, bērniem, riteņiem ar piekabītēm vai bērnu sēdeklīšiem šeit labāk pagaidām nevajadzētu rādīties. Viņaprāt, rudens dubļainajā un ziemas slidenajā laikā taka kļūst vēl “eksotiskāka”. To apliecina arī vietējie, kas regulāri spiesti brist cauri krūmiem. Viņi atzīst – ar bailēm gaidot ziemu, jo tad pārvietošanās pa šauro, neapgaismoto zaru tuneli, kas no Rīgas zīmes līdz Kurzemes prospektam stiepjas vairāk nekā 100 metru garumā, kļūst vēl bīstamāka.

Ēriks
vietējais iedzīvotājs

“Te nav vispār gaismas! Te ir galīgi tumšs! Te acis var izdurt!”

Ināra stāsta, ka rudenī, ziemā un pavasarī pa taku varot braukt kā ar laivu. Viņasprāt, labāk celiņu vajadzētu turpināt pa mežu, dodot iespēju nokļūt Imantā.

Ivars
aktīvs velobraucējs

“Pietrūkst pēdējo simts, simtspiecdesmit metru, lai tas celiņš būtu normāli lietojams, izbraucams droši. Un atgādinu, ka šī pašlaik ir arī tāda vienīgā īstā iela, ko var izmantot izbraukšanai uz Rīgas apvadceļu, līdz ar to, pastāvot šeit dažas minūtes, kādas 20-30 smagās mašīnas var saskaitīt jebkurā diennakts laikā. Tā ārkārtīgi šaura, bīstama vieta.”

Aptuveni 2,3 kilometru garā veloceliņa izmaksas ir gandrīz 700 000 eiro. Būvnieku rosība Babītes pusē vēl notiek, jo darbus plānots pabeigt šī gada oktobrī, taču nekas neliecina, ka celiņu mēneša laikā plānots pagarināt arī Rīgas teritorijā. Par situāciju noskaitušies pilsētvides aktīvisti, piemēram, Rūdolfs Golubovs, kurš uzskata, ka uzskatāmi atklājusies pašvaldības neizderība – jau laikus vajadzējis vienoties par celiņa izbūvi ne tikai Babītes, bet arī Rīgas pusē, lai darbi tiktu paveikti vienlaicīgi.

Pašvaldība gan mierina satrauktos iedzīvotājus – lai gan ar nokavēšanos, bet celiņam būs būt!

Rīgas domes satiksmes departaments

“Lai izbūvētu vienotu savienojumu veloinfrastruktūrai, kas savienotu valsts nozīmes infrastruktūru ar pašvaldības, Rīgas domes Satiksmes departaments jau ir veicis tirgus izpēti projekta dokumentācijas izstrādei un autoruzraudzības veikšanai objektam ”Veloinfrastruktūra Slokas ielā posmā no Kurzemes prospekta līdz Babītes novada robežai”. Šobrīd notiek pretendentu piedāvājumu izvērtējums. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas un līguma noslēgšanas par darbu izpildi tiks uzsākti projektēšanas darbi.”

Tāpat depratamentā sola, ka projektu izvērtēšana garumā netiks vilkta. Jau tuvākajā laikā slēgšot līgumus, tad trīsdesmit sešu nedēļu garumā ritēšot spraigi būvniecības darbi.