“Halal” pilngraudu pasta – vai aicinājums islāma ticības pārstāvjiem apmesties uz dzīvi Latvijā?

3 komentāri

Pircēji neizpratnē par aizdomīgu, ar islama kultūru saistīta uzraksta izvietošanu uz Latvijā ražotas pastas iepakojuma.

Aleks, iegādājoties pilngraudu pastu un pētot informāciju uz tās iepakojuma, pamanījis savādu, latviešu valodā netulkotu uzrakstu “Halal control”, kas licis saskatīt saistību ar musulmaņu kultūru.

Aleks
Neizpratnē par uzrakstu “Halal”

“Ziniet, man pilnīgi vai uznāca dusmas. Nesaprotu, kāds “halal” vispār var būt sakars ar makaroniem? Vai tad tagad Dobelē kviešus kauj pēc islāma tradīcijām, nevis maļ? (..) Manuprāt, Latvija vel nav musulmaņu pārņemta valsts, kur uz katra iepakojuma ir jābāž virsū šāda veida informācija.”

Ielās uzrunātie par “halal” uzrakstu izsaka vien minējumus, skaidro nezinot, ko tas nozīmē, taču saskata saikni ar arābu un islāma kultūru. Pētot plašo piedāvājuma klāstu veikalā, jāsecina, ka “halal control” uzraksts citu ražotāju produktu marķējumā nav atrodams. Tas, lai gan drukāts nelieliem burtiem un ir diezgan nepamanāms, rotā tikai “Dobeles dzirnavnieks” makaronus. Tā nozīme nav skaidra arī klientu konsultantiem.

Tāds pats zīmogs izvietots uz kāda Brīvibas ielas gaļas veikala skatloga. Tā pārdevējs Sadams stāsta, ka pie viņa nopērkama tikai liellopa un mājputnu gaļa. Cūkgaļu šeit nepārdod, jo to islāma ticībā aizliegts ēst. “Halal” apzīmējot rituālu, kādā tā iegūta – dzīvnieku nokaujot, jāpiesauc Allāha vārds un asinīm jāļauj notecēt, jo tās tiek uzskatītas par nešķīstām. Viņa tirgoto produkciju esot iecienījuši arī vietējie iedzīvotāji, kuri nav musulmaņi.

Sadams
gaļas pārdevējs no Taškentas

“Tā ir reliģiska lieta. Kad tu nogalini, ir jāsaka: “Novēli man veiksmi!”

Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis Māris Eiklons skaidro, ka “halal control” marķējums nozīmē, ka produkts ir ražots saskaņā ar islāma ticības tradīcijām. Šādu sertifikātu izsniedzot gan dzīvnieku izcelsmes pārtikai, gan augu izcelsmes pārtikai. Pārstāvis skaidro, ka sertifikāta iegūšana un zīmes izvietošana uz iepakojuma ir katra ražotāja brīva izvēle. Tā īpaši bieži sastopama valstīs, kur musulmaņu kopiena ir plaši pārstāvēta.

Leons Taivāns
LU HZF profesors

“Tas nozīmē, ka no islāma reliģiskā viedokļa šis ēdiens ir lietojams musulmaņiem bez ierobežojumiem. Nu, tad tas otrs vārds – “haram” – ir aizliegts un tas nedrīkst būt ēdienā. Vispirms tā ir cūkgaļa, tas ir alkohols, vēl ir daži dzīvnieki tur, kā ēzeļi, mūļi. Tas zināms ielūgums musulmaņiem nākt uz šejieni un šeit dzīvot.”

“Dobeles dzirnavnieks” atklāj, ka saražojot vairāk, nekā vietējie spēj notiesāt, tāpēc sertifikātam esot liela nozīme, eksportējot produkciju uz tādiem reģioniem kā Ķīna, Taizeme, Arābu valstīs, Āfrika un Ukraina.

Kristaps Amsils
AS ”Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs

“Dobelē ražoto produkciju eksportējam uz aptuveni 70 valstīm, līdz ar to uz pastas iepakojumiem ir izvietota informācija vairākās valodās un redzamas marķējuma zīmes, kas ir būtiskas patērētājiem dažādās valstīs – piemēram, uz ”Dobeles dzirnavnieka” durum jeb cieto kviešu pastas ir Latvijas Bordo karotīte, kas apliecina, ka produkts ražots Latvijā, un arī Halal kvalitātes standarta logo, kas norāda, ka produkts ir atļauts vai pieņemams saskaņā ar islama likumiem.”

Zīme uz pastas iepakojuma apliecinot, ka tās izgatavošanas procesā nav izmantoti indīgi vai apreibinošas vielas saturoši augi un tā nesatur garšvielas, kuru pārstrādē izmantots alkohols.