Alberts Dinters

Autors: Alberts Dinters

Bez Tabu raidījuma žurnālists ar specializāciju kriminālstāstu šķetināšanā. Īpaši ass un nesaudzīgs, aizstāvot vides tīrību un dabas saudzēšanu.

Komentāri

Nepatīkams pārsteigums sagaida privātpersonas, kuras ik pa laikam iemanījušās sevis sastrādātos atkritumus godīgi nogādāt Getliņu izgāztuvē, bet tajā nav viesojušies kopš pērnā gada. Izrādās, ka kopš decembra privātajiem ir pamatīgi jāiespringst vai jākavē darbs, lai legāli atbrīvotos no atkritumiem.

Darba dienās no 7.00 rītā līdz 17.00 pēcpusdienā – pārējā diennakts laikā, kā arī brīvdienās, privātpersonām nebūs braukt uz Getliņiem un nodot savus atkritumus! Par šādu kārtību pirms pērnā gada decembra lēmuši izgāztuves augstie kungi, lai gan pirms tam, ikviens jebkurā laikā varēja braukt uz Getliņiem un par samaksu atbrīvoties no liekā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

To uz savas ”ādas” izbauda Aivars, kuram pēc mājas remonta rodas nepieciešamība legāli atbrīvoties no pāris maisiem, kuros ir būvgruži. Ja persona dzīvo daudzdzīvokļu mājā, tad viņam ir iespēja runāt ar apsaimniekotāju, kura pienākums ir nodrošināt arī lielgabarīta atkritumu izvešanu. Ja esi privātmājas iedzīvotājs, tad lauzi galvu.

Aivars
satrauc jaunie noteikumi

”Kur lai mēs tagad liekam būvgružus? Ir divas iespējas. Vai nu šmaukties, vai vest uz mežu un kļūt par cūkām!”

Šajā gadījumā izpalīdz paziņa, kura firmai ir līgums ar izgāztuvi. Tie iekšā teritorijā tiek līdz pat desmitiem vakarā, nekādu problēmu nav.

”Šis ir kompromisa variants. Diemžēl, bet privātpersonu nodotie atkritumi tiek apglabāti nešķiroti, kas patiesībā ir ļoti slikti,” tā jaunās kārtības ieviešanu skaidro izgāztuves pārstāvis Rūdolfs Kalējs. Kā pārējie iemesli tiek minēti klientu drošība, poligona pieaugošās izmaksas utt. Tiek minēts, ka cilvēkiem ir iespēja izīrēt būvgružu izvešanai paredzētos konteinerus, bet, ja atkritumu apjoms nav tik liels, ko tad?

Evija Piņķe
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve

”Ja ir runa par būvniecības atkritumiem, tie nav metami sadzīves atkritumu konteineros, bet, ja runa ir par nelieliem apjomiem, kuri rodas no pašu darbības, tad iedzīvotājiem ieteiktu vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja un noskaidrot, vai viņi par atsevišķu samaksu nepiedāvā arī šāda veida atkritumu izvešanu.”

Apsaimniekošanas likums nosaka, ka to radītājs pats ir atbildīgs par to likvidēšanu. Vien retā, ar atkritumu izvešanu pelnošā kompānija, piedāvā iespēju savākt būvgružus, kuru apjoms nav liels, bet arī tad maksa par to izvešanu nebūs tā zemākā. Daudziem šāda oficiāla piedāvājuma nav, jānomā speciālais konteiners. Tā nu nekas cits neatliek, kā censties noteiktajā laikā tomēr tikt uz oficiālo izgāztuvi. Bet, ja palūko uz to, kas notiek Rīgas pilsētas teritorijā, Daugavas krastos, ir skaidrs, ka daļa iedzīvotāju priekšroku tomēr dod savas sētas priekšas piecūkošanai, nevis dzīvošanai sakoptā vidē.

Foto

 

Lasi vēl