Galvaspilsētas ielas “aprij” vienu automašīnu pēc otras. Atbildīgie dienesti mierina: “Nenogrims Rīga kā Gaismas pils dzelmē!”

Dārta Rasa Ozola

Autors: Dārta Rasa Ozola

4 komentāri

Teika vēsta, ka brīdī, kad kāds atzīsies, ka Rīga ir gatava, tā nogrims Daugavā ar visiem iedzīvotājiem. Šķiet, šie vārdi ir piepildījušies, jo pēdējā laikā piedzīvoti vairāki iegruvumi Rīgas ielās, kas sev līdzi parāvuši autovadītājus ar visiem spēkratiem.

Jūnija sākumā rīdzinieki piedzīvo divu auto iebrukumu Ģertrūdes ielā, pēc nedēļas  zeme mēģina aprīt auto Ziepniekkalnā, vēlāk vēl vienu auto Pleskodālē un 15. jūnijā iebrūk ietve Torņakalnā. Kā pēdējais – vēl viens iegruvums Ģertrūdes ielā. Tam aculieciniece bijusi rīdziniece Zane. Viņa braukusi garām, kad bedrei uzdūries viņai pretimbraucošais auto. Tā šoferis izskatījies apmulsis, taču viņam izdevies no iegruvuma izkļūt. Tāpat no nelaimes par mata tiesu izsprucis autovadītājs Krišjānis, kurš liktenīgo vietu šķērsojis, vien desmit minūtes pirms noticis negadījums. Ziedu tirgotāja Arta atceras, ka iegruvuma brīdī troksnis atgādinājis mašīnas riepas plīšanu, un viņai nācies to novērot savām acīm jau divas reizes. Arta prāto, – varbūt Ģertrūdes ielā ir kāds “melnais punkts”, kas traucējot satiksmi.

Teoriju par melnajiem punktiem galvaspilsētas ielās eksperti noliedz, norādot, ka pie vainas jūnija lietainie laika apstākļi.

Jānis Karušs
ĢEOLOGS

“Tas parāda, kādu mēs to pilsētvidi esam radījuši. Ja mēs paskatāmies uz pilsētu, mēs esam noasfaltējuši vai nobruģējuši visas ielas, un tam visam ūdenim ir kaut kur jāpaliek. Šīs te drenas arī paliek vecas, un tajās var rasties kādi caurumi, un, tiklīdz rodas caurums kādā savienojumā vai pa tiešo kaut kur caurulē, tad pa šo te caurumu ūdens lielā daudzumā sāk tecēt ārā un nogulumi tiek izskaloti.”

Ģertrūdes ielas likteni noteikuši nesen veiktie siltumtīklu pārbaudes darbi, kam kā punkts uz “i” – budžeta klases seguma remonts. RTU pētnieks Viktors Haritonovs stāsta, ka novecojušo komunikāciju dēļ radies bojājums un lietavas izskalojušas drenējošo smilts slāni. Viņaprāt, vislabāk būtu veikt remontdarbus pilnā dziļumā, bet ierobežota finansējuma apstākļos tā “uzpucēšana” bieži notiekot tikai virsējiem slāņiem. Apakšējie tiekot aizmirsti.

“Bez Tabu” pamana, ka, lai gan visskaļāk izskanējis gadījums Ģertrūdes ielā, Rīgas nomalē, Linezerā ielā, tieši pie Infektoloģijas centra kāds iegruvums palicis nepamanīts jau aptuveni divas nedēļas. Apkārt bedrei asfalts ir ieplaisājis, taču šoferi nebaidās novietot savas automašīnas vien divu metru attālumā.

Sandris Vanzovičs
SIA “RĪGAS ŪDENS” PĀRSTĀVIS

“Pēc jūsu modrās acs skata, kas tika fiksēts fotogrāfijās, konstatējām, ka tiešām tur ir kanalizācijas vada bojājums. Būs saimniecība, ko savedīsim kārtībā, šodien tika nofilmēts, pārbaudīts. Ķersimies pie remonta. Šis bija pirmais zvans, sākotnējā informācija, par ko mūsu dispečeru dienestam nebija ziņots par šādu bojājumu.”

Lai gan par iegruvumu Linezera ielā ziņojām pirms vairāk nekā divām dienām, apkārt saliktas brīdinājuma zīmes, taču joprojām bedre nav salabota. Pie vainas mūžīgs līdzekļu trūkums, taču eksperti mierina, – Rīga Daugavas dzelmē nenogrims! Jānis Karušs skaidro, ka Rīga ir uzbūvēta upes krastā, Rīgas teritorijā ir daudz upes veidotu nogulumu, taču katrai vietai esot sava specifika, un, viņaprāt, pilsēta nav uzbūvēta vietā, kur ir īpaši nelabvēlīgi ģeoloģiskie apstākļi.

Sandris Vanzovičs
SIA “RĪGAS ŪDENS” PĀRSTĀVIS

“Neatkārtoties tie nevar, diemžēl, jo dzīve ir dzīve un ūdensvads ir ūdens vads, kas ir jāmaina. Nenogrims Rīga kā Gaismas pils dzelmē un tamlīdzīgi. Omulīga šī situācija, protams, ka nav.”

Atbildīgie dienesti sola pastiprināti veikt pārbaudes un labot novecojušo pazemes infrastruktūru, cik vien iespējams. Tikmēr rīdziniekiem uzmanīgi jāskatās, kur spert kāju.