“Es skaitos tā kā bēglis jau!”; Berģu iedzīvotājs pazaudē dzimšanas apliecību un gadiem nevar atgūt pilsoņa statusu

8 komentāri

Berģu iedzīvotājs Dzintars visu mūžu dzīvojis, mācījies un strādājis Latvijā, taču aptuveni 20 gadu senu notikumu dēļ palicis bez Latvijas pilsonības, kuru nav izdevies atgūt joprojām.

Dzintars nāk no 11 bērnu ģimenes. Viņš atceras, ka reiz ar māsu braukuši ar motocikliem un pazaudējuši dzimšanas apliecības. Tolaik Dzintars bijis aptuveni 15 gadus vecs. Sasniedzot pilngadību, viņš devies pēc savas pirmās pases, taču, tā kā dzimšanas apliecība pazudusi bez pēdām, ieguvis sev tik netīkamo nepilsoņa statusu. Kopā ar tēvu devušies uz dzimtsarakstu nodaļu, lai viņš varētu apliecināt savu tautību un to, ka bērni dzimuši Latvijā, taču attapušies pie slēgtām durvīm. Braucienu atkārtojuši vairākkārt, taču katru reizi viens un tas pats, tāpēc atmetuši ar roku.

Ilgus gadus Dzintars nepilsoņa ierakstam pasē nav pievērsis uzmanību, taču pēdējā laikā bieži dodas darba gaitās uz Nīderlandi un Norvēģiju. Pats sevi sauc par universālo kareivi, jo strādā gan par elektriķi, gan mežstrādnieku – kā vajag! Nepilsoņa ieraksts dokumentos gan pamatīgi apgrūtinājis viņa ceļošanu.

Dzintars
palicis bez pilsonības

“Es braucu un riskēju, vai ne? Caur robežu es netieku ar ID karti, caur Poliju. Tur man vajag pasi. Labi, es iekšā tieku. Tagad, tā kā ir korona, es skaitos tā kā bēglis jau! Jo vienā vēstniecībā saka: “Tu vari uzturēties, tādi paši likumi ir kā visiem pilsoņiem.” Otrs saka: “Es nezinu.” Trešais saka: “Nē, tu trīs mēnešus vari uzturēties.” Tāpēc es nezinu!”

Vīrietis nolēmis šo problēmu atrisināt reizi par visām reizēm un vērsies Kuldīgas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Viņam ieteikts iegūt izziņu par Latvijā iegūtu izglītību. Sazinājies ar arhīvu, apliecinājumu saņēmis, taču ar to nav bijis gana. Dzintars aicināts vērsties citur, tāpat paskaidrots, ka Latvijā jānodzīvo un jānostrādā vismaz pieci gadi, lai atgūtu pilsonību.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā skaidro, ka atgūt dzimšanas apliecību nebūt nav sarežģīti, jo ierakstus par piedzimšanu, miršanu un laulību reģistrāciju arhīvā glabājot simts gadu garumā. Situācijas, kādēļ tiekot pazaudēts svarīgais dokuments, esot dažādas. Lai to atgūtu, nodaļas vadītāja Inga Upīte iedzīvotājus aicina vērsties tuvākajā dzimtsarakstu nodaļā, kur tikšot izsniegta jauna, ja vien personas dzimšanas fakts reģistrēts Latvijā.

Tiklīdz jaunā dzimšanas apliecība saņemta, Dzintars aicināts vērsties ar iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. To pandēmijas laikā iespējams nosūtīt attālināti portālā Latvija.lv vai pa pastu.

Madara Puķe
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve

“Klientam ir jāvēršas pie mums pārvaldē ar iesniegumu par pilsonības reģistrāciju. Viņš to var izdarīt, piemēram, ja kāds no viņa priekštečiem – vecāks vai vecvecāks ir bijis Latvijas pilsonis. Tālāk šis iesniegums tiks izskatīts aptuveni mēneša laikā, ja būs nepieciešami papildu dokumenti, tad tas var būt arī ilgāk, līdz četriem mēnešiem, un tālāk jau viss process noritēs kā parasti.”

Ja radušies kādi jautājumi un neskaidrības, iedzīvotāji pirms iesnieguma rakstīšanas var sazināties ar pārvaldi e-pastā ([email protected]).