“Es kā kārtīga Latvijas pilsone samaksāju prasītos 62 eiro,” koknesiete brīdina par aizdomīgu preparātu, ko atsūta pa pastu

Skaidrīte Nitiša

Autors: Skaidrīte Nitiša

TV3 Bez Tabu raidījuma žurnāliste, kura ļoti labi orientējas savstarpējo konfliktu un dažādu problēmu risināšanā.

1 komentārs
“Es kā kārtīga Latvijas pilsone samaksāju prasītos 62 eiro,” koknesiete brīdina par aizdomīgu preparātu, ko atsūta pa pastu

Iveta no Kokneses novada ir godīga pilsone, nevienam neko negrib būt parādā, ar visiem norēķinās. Taču šoreiz viņas labā sirds uzticēšanās dēļ viņu iegāzusi, un tagad ir pamatīgs robs naudas maciņā.

Iveta pati pret savu gribu tikusi pie aizdomīga sūtījuma. To viņai uz Kokneses novadu atvedis kāds vīrietis, kurš sevi dēvējis par pasta kurjeru. Licis, lai Iveta uzreiz samaksā par sūtījumu 62 eiro. Sieviete bijusi neizpratnē, bet samaksājusi un paņēmusi paciņu.

Domājusi, pasūtījumu veicis kāds no ģimenes locekļiem, lai sagādātu Ivetai pārsteigumu dzimšanas dienā. Vakarā vaicājusi mājiniekiem, kurš veicis pasūtījumu? Mājinieki raustījuši plecus. Paciņā bijis uztura bagātinātājs, sūtīts it kā no Lietuvas. Šādu preparātu Iveta nekad neesot pasūtījusi.

Norādīts, ka preparāts paredzēts, lai likvidētu toksīnus un iekaisuma procesus. Piedāvājumā uzsvērts, ka preparātu iesaka Oskars Fišers, kuram ir 15 gadu prakse Berlīnē un kurš jau esot palīdzējis cīņā ar iekaisumiem un toksīniem jau tūkstošiem iedzīvotāju.

Ivetai tas gan neradīja uzticību, gribēja atgūt samaksāto naudu. Centās sazināties ar pārdevēju pa tālruni. Norādītie tālruņa numuri neatbild, skan vien automātiskā atbildētāja balss.

“Bez Tabu” tiekas ar Pārtikas un veterināro dienestu, kurā ir jāreģistrē uztura bagātinātāji. Dienesta pārstāve norāda, ka uztura bagātinātājs nav reģistrēts, tas nozīmē, Latvijā to nedrīkst ne tirgot, ne reklamēt.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve aicina Ivetu rakstīt viņiem iesniegumu par notikušo. Ja prece iegādāta attālināti, proti, ne veikalā klātienē, bet internetā vai pa telefonu, no tās drīkst atteikties divu nedēļu laikā. Ja pārdevējs nav norādījis informāciju, kā atteikties no preces, tad patērētājs no tās tiesīgs atteikties gada laikā.

Pēc ilgiem pūliņiem Ivetai izdodas sazināties ar pārdevēju elektroniski. Pārdevējs norāda, ka no sūtījuma varot atteikties viņu mājaslapā, kura gan ir tikai angļu valodā. Iveta uzrakstījusi pieteikumu, taču arī tas, visticamāk, esot velti iztērēts laiks, jo nekādas atbildes nav.

Iveta vien piebilst, ka rūgtajā pieredzē dalās tālab, ka grib brīdināt citus neuzķerties. Labā ziņa, ka viņai vēl nav piegādāts otrais un trešais sūtījums. Preparāta pārdevējs savā informācijas lapā kārdinājis, ka pirmajai tūrei nepieciešams turpinājums, lai būtu labs rezultāts. Nākamie divi būšot ar 50 procentu atlaidi. Par katru sūtījumu būšot jāmaksā nevis 140 eiro, bet tikai 70 eiro.