”Bail vest tur bērnu!” Cēsu bērnudārza vadība slēpusi no vecākiem A hepatīta uzliesmojumu

Roberts Blass

Autors: Roberts Blass

Bez Tabu raidījuma žurnālists, kurš gatavs iedziļināties un risināt smagas situācijas un noziegumus. Ļoti rūpīgi iepazīstas un izvērtē pieejamo informāciju.

5 komentāri

Cēsu 1. pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņu vecāki neizpratnē, kāpēc no viņiem ilgstoši slēpta informācija par A hepatīta uzliesmojumu bērnudārzā. Vecāki uzzinājuši, ka pirmais saslimšanas gadījums bijis jau janvāra beigās, pēc kā inficētā bērna mazie radinieki turpinājuši apmeklēt izglītības iestādi, tādējādi apdraudot citus bērnus. Līdz šim saslimuši pieci audzēkņi, tostarp arī ārpus šīs ģimenes. Oficiāls paziņojums par vairākiem saslimšanas gadījumiem izvietots vien marta beigās.

Tikai marta beigās Cēsu 1. pirmsskolas izglītības iestādē izvietots oficiāls paziņojums, kas vēsta, ka vairāki audzēkņi no vienas ģimenes gada sākumā saslimuši ar A hepatīta infekciju.

Sākotnēji bijis sasirdzis viens audzēknis no šīs ģimenes, kurš pēc simptomu parādīšanās uz laiku pārstājis apmeklēt bērnudārzu, tomēr viņa ģimenes locekļi – divi bērni –, kuri bijuši ciešā kontaktā ar inficēto mājās, turpinājuši apmeklēt bērnudārzu.

Vēlāk sasirguši vēl divi bērni ārpus šīs ģimenes, savukārt pirmā sasirgušā bērna mazie radinieki pārtraukuši apmeklēt bērnudārzu, kad pašiem parādījušies simptomi.

Noklusē nenoklusējamo

”Izrādās, mūsu grupiņā jau janvārī konstatēts, ka viens bērns saslima ar tā saukto botkina slimību, dzelteno kaiti jeb A hepatītu. Viņš uz dārziņu vairs nenāca, divi citi viņa ģimenes locekļi gan. Viņi ir ciešākajā saskarē ar slimnieku mājās. Turpināja apmeklēt bērnudārzu līdz februārim, kad pašiem parādījās pirmie simptomi. Vēlāk saslima vēl divi bērni ārpus šīs ģimenes. Oficiālu, visiem redzamu brīdinājumu par infekcijas ievazāšanu bērnudārzā izlika tikai pagājušonedēļ! Mēnešus pēc pirmās inficēšanās. Tikai pagājušonedēļ visi vecāki par to tika informēti! Mēs, vecāki, jau arī nevaram zināt, kāpēc atsevišķi bērni nenāk uz dārziņu. Bail vest bērnu uz dārziņu,” sašutusi ir audzēkņa māte, kura vēlas palikt anonīma.

Kad ir jābrīdina vecāki un darbinieki par saslimšanu? Kādi ir dezinfekcijas pasākumi, lai slimība neizplatītos pa visu bērnu dārzu? Ja kāds bērns no ģimenes ir slims, vai brāļi un māsas drīkst apmeklēt dārziņu un skolu? Uz šādiem jautājumiem atbildes cer saņemt audzēkņa mamma.

Bērnudārza vadītā: Tagad saprotu, ka vajadzēja pateikt

Tagad Cēsu 1. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Māra Virskule sarunā ar “Bez Tabu” stāsta, ka neziņot par saslimšanu citiem vecākiem uzreiz bijusi kļūda. ”Viņi bija tiesīgi zināt. Šobrīd varējām paziņot informāciju ātrāk,” teic bērnudārza vadītāja M. Virskule.

Taujāta, vai vecāku neinformēšana saistīta ar nevēlēšanos izraisīt paniku audzēkņu vecāku vidū, M. Virskule atbild noraidoši. Viņa saka, ka ar informēšanu kavējusies, jo epidemiologi, kuriem par infekcijas ievazāšanu bērnudārzā ziņojusi, konstatējot pirmo saslimšanas gadījumu, neesot devuši rīkojumu informēt vecākus.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Areta Vītola gan saka, ka šāds rīkojums bērnudārza vadībai dots. Pēc informācijas par A hepatīta ievazāšanu izglītības iestādē saņemšanas epidemiologi esot devuši norādes, 18. punktu instrukciju, kā rīkoties, lai apturētu A hepatīta uzvaras gājienu.

”Ieteikumu 13. punktā rakstīts: nekavējoties informēt vecākus par veicamajiem infekcijas slimības ierobežojošajiem profilakses pasākumiem. Tas bērnudārza vadībai ir aizsūtīts. Tas viss ir zināms gan medmāsai, gan vadītājai. Viņi kaut ko pārpratuši,” SPKC pārstāve A. Vītola.

Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāta ”Latvijas Infektoloģijas centrs” Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane piekrīt, ka vecāki bija tiesīgi zināt par infekcijas izplatību. ”Vienmēr ir labi, ja ir informācija. Tie laiki, kad kaut ko slēpa un neteica, sen jau ir beigušies. Ja, piemēram, tajā pašā bērnudārzā būtu zināms, ka kāds ir saslimis, pārējie varētu iet vakcinēties. Ja vakcīnas antivielas būtu sākušas darboties pirms saslimšanas, tādējādi varētu pasargāties,” saka eksperte I. Tolmane.

Vai inficētā inficētā ģimenes locekļi jāizolē?

A hepatīta inkubācijas periods (laika posms no inficēšanās līdz pirmo simptomu parādīšanās brīdim) ir liels: no divām nedēļām līdz 50 dienām. Eksperti norāda, ka to, vai bērnus ”aplipinājuši” pirmā sasirgušā audzēkņa mazie brāļi, kuri pēc radinieka sasirgšanas turpināja apmeklēt bērnudārzu, neesot iespējams pierādīt. Bērni, kuri ir ārpus ģimenes, bijuši kontaktā ar pirmo sasirgušo. Tā kā inkubācijas periods ir tik ilgs, pirmajam inficētajam simptomi nav parādījušies, tāpēc netika arī izolēts, līdz ar to, iespējams, nevienam nemaz nenojaušot, viņš aplipināja arī pārējos, bet saslimšanas pazīmes pārējiem var parādīties krietni vēlāk.

SPKC epidemioloģe Areta Vītola norāda, ka nevar aizliegt apmeklēt bērnudārzu saslimušā tuviniekiem, kaut A hepatīts ir ”lipīga” infekcija, ja nav pazīmju, ka audzēkņi ir saslimuši.

”Mūsu [SPKC] instrukcijas paredz, ka medmāsa nekavējoties organizē kontaktpersonu novērošanu. Katru dienu viņus vizuāli apskata, divas reizes dienā mēra ķermeņa temperatūru, skatās, kāds ir veselības stāvoklis, novērtē ādas krāsu, jo, kā zināms, kad slimo ar hepatītu, ir dzeltenas acis un dzeltenas ādas izmaiņas. Tiem bērniem, kuri bijuši kontaktā ar inficēto, bet ir veseli [jo inkubācijas periodā nav simptomu], nav nekāda aizlieguma nākt uz bērnudārzu. Ja grupiņā ir 18 bērnu, nenozīmē, ka pārējie 17 sēž mājās. Kad parādās simptomi, jāiet pie ārsta veikt pārbaudes,” stāsta SPKC epidemioloģe A. Vītola.

Veselības inspekcijā “Bez Tabu” stāsta, ka šonedēļ eksperti viesojušies bērnudārzā, kur pārliecinājās, ka epidemiologu instrukcijas A hepatīta ”uzvaras gājiena” apturēšanai tiek ievērotas.

A hepatīts un profilakse (SPKC informācija)

Ar inficētās personas rokām, ja tās nav rūpīgi nomazgātas pēc tualetes apmeklēšanas, vīruss var nonākt uz apkārtējiem priekšmetiem, pārtikas produktiem. A hepatīta vīruss ir izturīgs vidē, un lai inficētos ir nepieciešams niecīgs izraisītāja daudzums.

A hepatīts izplatās kā zarnu infekcija. Tipiskie A hepatīta izplatīšanās ceļi ir šādi:

no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā un ar sadzīves priekšmetiem, kas piesārņoti ar slimnieka fekālijām pat acīm neredzamā daudzumā;

dzerot ar A hepatīta vīrusu piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas piesārņoti ar A hepatīta vīrusu pagatavošanas, uzglabāšanas vai pasniegšanas laikā;

dzimumakta laikā ar inficēto personu, īpaši praktizējot riskantas seksuālas aktivitātes, tostarp, kad ir iespējama inficēšanās fekāli orālā ceļā;

peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām.

Slimības sākumā raksturīga pazemināta ēstgriba, savārgums, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un biežāka vēdera izeja, pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns. Bērniem infekcija biežāk norit vieglā formā vai bez izteiktiem simptomiem, pieaugušajiem slimība var noritēt smagākā formā, un tā ilgst vairākas nedēļas ar atveseļošanās periodu vairāku mēnešu garumā.

Svarīgi, ka jau otrajā inkubācijas perioda pusē (krietni pirms simptomu parādīšanos) A hepatīta vīruss izdalās ar slimnieka fekālijām. Tas nozīmē, ka cilvēks, pats jūtoties vesels, var izplatīt infekciju, ja neievēro personīgo higiēnu.

No epidemioloģiskā viedokļa A hepatīta bezsimptomu vai bezdzeltes forma ir bīstamākā, jo saslimusī persona, nezinot par savu infekciozitāti, bieži turpina izplatīt vīrusu, neierobežojot savas ikdienas aktivitātes. Parasti A hepatīts norit vieglā formā, bet var izraisīt arī smagu aknu bojājumu.

Akūts A hepatīts parasti neatstāj sekas, bet mēdz būt gadījumi, kad slimības laikā rodas komplikācijas un aknu darbības traucējumi. Atšķirībā no B un C hepatīta, A hepatīts ”nepāriet” hroniskā formā.

Efektīvākais A hepatīta profilakses līdzeklis ir vakcinācija.

Roku higiēnas ievērošana ir ļoti svarīgs pasākums vairāku infekcijas slimību, it īpaši akūtu zarnu infekciju profilaksei. No tā, cik kvalitatīvi un bieži tiek mazgātas rokas, ir atkarīga gan paša, gan citu cilvēku inficēšanās novēršana. Kaut gan roku higiēna ir ļoti efektīvs A hepatīta profilakses paņēmiens, tomēr jāatceras, ka tā ir nespecifiska infekcijas profilakse, kas nedod 100% efektu, jo nav iespējams panākt, ka rokas vienmēr ir tīras.

Mazgājot rokas, svarīgākais nav mazgāšanas reižu skaits, bet mazgāt rokas brīžos, kad tas ir sevišķi svarīgi:

pēc tualetes apmeklēšanas;

pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas, t. sk. vienmēr atgriežoties mājās, atnākot uz bērnudārzu, skolu, darba vietu;

pirms ēšanas un dzeršanas;

pirms ēdiena gatavošanas un pasniegšanas;

pirms zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām;

kad rokas ir acīmredzami netīras;

ja konkrētā situācijā rodas šaubas par roku tīrību;

pēc kontakta ar slimnieku;

pēc kontakta ar slimnieka aprūpes priekšmetiem, rotaļlietām un citiem priekšmetiem, ar kuriem slimniekam ir kontakts.

Foto

5 komentāri