VARAM “atvēsina” runas par milzu sodiem auto īpašniekiem; CO2 grožu aprēķinus veiks tikai tuvāko gadu laikā

7 komentāri

Šonedēļ plašu uzmanību izpelnījās arī Latvijas Auto asociācijas brīdinājumi, ka Latvijas valstij var nākties maksāt soda naudas par ogļskābās gāzes emisijām, ja iedzīvotāji neatjauninās savu autoparku. Valsts iestādes šos izteikumus sauc par pārspīlējumiem. Taču tiek solīti dažādi pasākumi, lai, saudzējot vidi, mudinātu cilvēkus vairāk izvēlēties elekromobīļus vai sabiedrisko transportu.

Latvijas Auto asociācija ziņo, ka vairāk nekā 60% no visiem lietotajiem spēkratiem, kas ievesti Latvijā, ir vecāki par desmit gadiem. Vidējais auto vecums Latvijā ir 15 gadi, un šādu mašīnu izplūdes gāzu rādītāji krietni atpaliek no modernajiem Eiropas standartiem.

Asociācija secina, ka 2030. gadā valstī būs par diviem miljoniem tonnu CO2 vairāk, nekā ļauts, un no 2021. gada var nākties maksāt soda naudas.

“Divi miljoni tonnu ir tas, ko ģenerē divas trešdaļas no visa autoparka. Tas nozīmē, ja brutalizējam, 2030. gadā – lai trāpītu mērķi, divas trešdaļas no visiem auto, kas brauc, būtu jānoliek pie sētas. Tas, protams, nav reāli! Problēma ir milzīga. Netuvojamies mērķim, bet tieši attālināmies. Emisijas turpina pieaugt,” pauž Latvijas Auto asociācijas pārstāvis Ingus Rūtiņš.

Uz jautājumu, no kurienes šie dati ir ņemti, asociācijas pārstāvis atbildēja – to paredzot Parīzes nolīgums, taču precīzāk varot komentēt Vides ministrijā (VARAM). Tur, savukārt, Auto asociācijas pārstāvja izteikumus sauc par pārsteidzīgiem: vēl nemaz nav zināms, kādi būs emisiju groži, tādēļ jebkādi aprēķini pašlaik nemaz nevar tikt veikti!

Ikgadējie 2021. – 2030.gada perioda emisiju samazināšanas mērķi Latvijai tiks noteikti tikai 2020. – 2021.gadā, izmantojot jaunākās pieejamās pārbaudītās inventarizācijas datus.

Nacionālā enerģētikas un klimata plāna radīšanā piedalījušās septiņas ministrijas. Ekonomikas ministrija ir dokumenta virzītāja, bet par transportu atbildīgā ir Satiksmes ministrija.

“Latvijā šis princips – piesārņotājs maksā – ir ieviests no 2017. gada, ar pārejas periodu. Atbilstoši ar co2 daudzumu, tiek aprēķināts nodoklis,” norāda Satiksmes ministrijas pārstāvis Viktors Līpenītis.

Lai mudinātu iedzīvotājus vēl vairāk atteikties no vecu, dūmojošu auto izmantošanas ikdienā, valsts sola attīstīt sabiedriskā transporta pieejamību, būvēt veloceliņus un mudināt iegādāties elektroauto. “Ir izbūvēts elektrouzlādes tīkls, darbi turpinās. Darbojas 70 stacijas, izbūvēs 150. Sabiedriskā transporta attīstība, jaunu elektrovilcienu iegāde,” turpina Satiksmes ministrijas pārstāvis.

Ministriju plānus Auto asociācijas pārstāvis vērtē kritiski. Idejas skan skaisti, bet realitāte ir pavisam cita: “Finālā jau patērētājs vērtē naudu pa ieguldījumiem. Elektromobilis maksā dārgāk, nekā sevi atpelnījusi tehnoloģija. Ja sabiedrība nav gatava maksāt, kādam jānāk palīgā. Valstij. 2030. gada mērķa vārdā. 2040. gada mērķu vārdā, kur ir vēl vājprātīgāki mērķi.”

Asociācijas ieskatos, šāda palīdzība būtu nodokļu sloga mazināšana zemu emisiju benzīna, dīzeļauto īpašniekiem. Pagaidām gan valsts šādas nodokļu atlaides, iegādājoties jaunus auto, neplāno ieviest.

7 komentāri