Valsts autoceļu stāvoklis arvien pasliktinās

6 komentāri

Kopējais Latvijas valsts ceļu stāvoklis arvien pasliktinās – finansējuma trūkums nedod iespēju īstenot visus nepieciešamos darbus. Tikmēr autovadītāji kopumā dažādos nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 500 miljonus eiro, bet pat kopā ar Eiropas Savienības finansējumu ceļiem nonāk daudz mazākas summas.

Tas, ka Latvijas ceļi ir dramatiskā stāvoklī, ir zināms visiem. Zināms arī, ka līdz 2020. gadam valsts galveno un reģionālo ceļu pārbūvei no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tiks piešķirti pusmiljards eiro. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts un pašvaldību autoceļu un ielu stāvoklis turpina pasliktināties. Finansējuma trūkums nedod iespēju īstenot visus nepieciešamos darbus, lai autoceļu stāvoklis būtiski mainītos. Piemēram, valsts autoceļu asfalta segumu atjaunošana notiek divreiz mazākā apjomā nekā būtu nepieciešams. Ceļos neieguldīto līdzekļu deficīts ir 4 miljardi eiro apmērā.

Jānis Lange, VAS ”Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs
Tas ir no teorijas grāmatām – ja kādā brīdī tiek pieņemts lēmums par taupīšanu uz ceļa rēķina, tad par to samaksā nākamās paaudzes. Tas ir jautājums par remontdarbu deficītu. Par to jāmaksā tiem, kuri šobrīd lieto ceļus, ka par to iepriekš netika ieguldīts, un pēc tam katru gadu, kad neieguldām, par to maksās paaudzes, kas dzīvos pēc mums.

Tieši tāpēc svarīgi ceļus laikus remontēt un pienācīgi uzturēt. Tikmēr autobraucēji kopumā dažādos nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 500 miljonus eiro, bet pat kopā ar Eiropas Savienības finansējumu ceļiem nonāk daudz mazākas summas.

Jānis Lange, VAS ”Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs
Autoceļu lietotāji ar nodokļiem un nodevām maksā par citu nozaru vajadzībām. Piemēram, skaidrs, ja uzliekam Finanšu ministrijas cepuri, šīs vajadzības ir tik daudz un ceļi nav cilvēki, ceļi “nebļauj”, ir jāmaksā algas skolotājiem, aizsardzībai, tāpēc ceļi tiek finansēti pēc pārpalikuma principa.

Tikmēr – lai sakārtotu autoceļu nozari, ekonomisti neredz citu iespēju, kā izmantot Eiropas Savienības fondus un valsts budžeta līdzekļus, bet netērēt vairāk kā spējām samaksāt. Piemēram, Dienvideiropas valstis Grieķija un Portugāle, iestājoties Eiropas Savienībā, uzbūvēja savus ceļus, taču iestrēga pamatīgos parādos.

Zigurds Vaikulis, ekonomists, ”CBL Asset Managements” investīciju vadītājs
Šajā infrastruktūrā tika grūsta milzīga nauda, kas noveda pie šo valstu maksātnespējas. Tā kā tam ir divi gali – ja izvēlēties, tad labāk mums ir ne tik labi ceļi kā Grieķijā, bet vismaz esam maksātspējīgi. Naudu aizņemoties, var uztaisīt nolaizītus ceļus, bet būsim reāli – Latvijai nav tādu iespēju.

Organizācija “Pasaules ekonomikas forums”” ir veikusi globālo starptautiskās konkurētspējas pētījumu un tajā tika novērtēta arī ceļu kvalitāte. Šajā pētījumā pēc ceļu kvalitātes Latvija ir ierindojusies 96. vietā, mums līdzās šajā sarakstā ir Kambodža, Urugvaja, Filipīnas, Zimbabve un Bulgārija, bet mūsu kaimiņiem ceļu kvalitāte novērtēta daudz labāk: igauņi ierindojušies 48, bet lietuvieši – 33. vietā.

TOP komentāri

  • Juris
    +5 +5 0

    Juris

    Ko dod kautkāda vaikuļa vai langes komentārs,tikpat labi var prasīt jānim,kurš greiderē! Tādi skaidrojumi(vāvuļojumi) ir ar 0 vērtību! Vienkāršāk-cinisms un korumpētība turpina savu uzvaras gājienu..
  • Dd
  • cinītis
    +4 +4 0

    cinītis

    "Zelta" ķēdīte. Viss ir savstarpēji saistīts. Ja nebūs tik sliktu ceļu, tam autoservisu daudzumam nebūs darba. Miljoni nodokļu summas ienāk valsts kabatās, bet cik tās nabaga naudiņas aiziet mašīnu remontam? Kurš to ir parēķinājis? Es to izbaudu uz ceļiem Latgalē un esmu pārlādējis Latvijas valdības sistēmu. Mērgļu bars!!!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl