Valsts autoceļos joprojām ir vietas, kas atgādina publiskās slidotavas

0 Komentāru
Valsts autoceļos joprojām ir vietas, kas atgādina publiskās slidotavas
FOTO: LETA

Šis rīts daudzviet Latvijā atkal sākās ar desmitiem avāriju, kas notikušas apledojušo ceļu dēļ. Ņemot vērā šo situāciju, satiksmes ministrs aicinājis atgriezties pie preventīvās lielceļu kaisīšanas pirms tie kļuvuši slideni. Latvijas autoceļu uzturētāji tomēr uzskata, ka tā būtu pārāk liela izšķērdība, jo neesot iepriekš zināms, kur tieši ceļš apledos. Savukārt meteorologi skaidro, ka tas ir zināms, tikai viņu datus neviens neizmantojot. 

Latvijā ceļu uzturēšanas dienesti gaida, kad ceļi apsnieg un kļūst slideni, un tikai tad sāk kaisīšanu. Pēdējo dienu avāriju statistika liecina, ka tas neglābj gadījumos, kad izveidojas tā sauktais melnais ledus. Satiksmes ministrs uzskata, ka ceļu stāvokli varētu uzlabot atgriežoties pie preventīvās jeb iepriekšējās kaisīšanas. Autovadītāju viedokļi dalās.

Iepriekšējā kaisīšana nav jauna ideja, ceļu uzturētāji agrāk to plaši izmantoja. Taču pēc tam, kad autobraucēji to nodēvēja par naudas kaisīšanu vējā ceļu uzturētāji preventīvo kaisīšanu pārtrauca.

Akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs pārstāvis skaidro, ka preventīvo kaisīšanu varētu veikt, bet tikai tad ja varētu balstīties uz ticamām meteorologu prognozēm.

Pašlaik ceļu kaisītāji izbrauc vadoties no ziemas dežurantu ziņām, kuri braukā un vērtē ceļu stāvokli. Vēl arī tiek ņemti vērā autovadītāju novērojumi. Sava meteorologa ceļu uzturētājiem nav.

Meteoroloģijas dienestā speciālists izrāda apgabalus, kur tuvākajā diennaktī veidosies melnais jeb neredzamais ledus. Meteorologi prognozē, balstoties uz ceļu malās esošo meteo staciju datiem. Apstrādājot informāciju, viņi gatavo prognozes tuvākajām 44 stundām. Prognožu daļas vadītājs skaidro, ka sadarbība ar ceļu uzturētājiem pašlaik praktiski teju nenotiek.

Meteorologiem ir daudz ideju kā būtu iespējams veikt daudz precīzākas prognozes. Piemēram, pie pasta mašīnām, kas braukā pa visu Latviju, varētu piestiprināt sensorus, kas sniegtu datus par ceļa stāvokli visā tā garumā. Un saņemto datu apstrādi noteikti vajadzētu veikt sadarbībā ar izglītotiem meteorologiem.

Tikai tad iepriekšējā kaisīšana atmaksātos gan naudas izteiksmē, bet galvenais ar izglābtām dzīvībām.

0 Komentāru