Komentāri

Auto koplietošana daudzās valstīs darbojas veiksmīgi. Latvijā tā ir ieviesta, taču īsti nedarbojas.

Lai sāktu braukt ar koplietošanas auto Latvijā, nepieciešama vien vadītāja apliecība un viedtālrunis. Aplikācijā, ievadot pieprasītos datus, jāveic reģistrācija, tostarp jānosūta vadītāja apliecības foto un bankas kartes numurs.

Pēc saņemta apstiprinājuma automašīna ir jūsu rīcībā. Koplietošanas būtība ir šāda, – aplikācijā pieejama karte, kur redzama tuvākā automašīna. Tiekot līdz noskatītajam auto, to atslēdzat ar mobilo aplikāciju un tad varat sākt braukt. Kad auto vairs nav vajadzīgs, tas jānovieto tuvākajā stāvvietā un maksa no bankas kartes tiek iekasēta automātiski.

Tarifā ir iekļautas visas izmaksas, tostarp “parkošanās”, degviela, apdrošināšana un viss pārējais, – serviss, riepas un automazgātava.

Koplietošanas kompānijas Latvijā vadītājs Vladimirs Reskājs skaidro, ka ar taksometru pakalpojumu koplietošanas ideja konkurē vien daļēji. Koplietošana galvenokārt vēršas pie cilvēkiem, kuriem vien šad tad nepieciešams privātais auto.

Vladimirs Reskājs
“Carguru” vadītājs

Mūsu pakalpojums ir alternatīva privātajam transportam, nevis “taksim”. Tas ir pārvietošanās veids, kad ir vajadzīga sava mašīna, tās priekšrocības, ko dod privātā mašīna.

Auto koplietošanas priekšrocības ir tās, ka auto pieejams ļoti īsā laikā. Ideālā variantā līdz tam jāiet ne ilgāk par piecām minūtēm un to var atstāt pilsētā, ielas malā, stāvvietā blakus brauciena galamērķim. Bet tas ideālajā variantā, kad būs vairāk koplietošanas mašīnu.

Pašlaik Rīgā pieejams vien 21 auto. Lai sistēma darbotos kā iecerēts, pilsētā nepieciešami aptuveni 300 koplietošanas spēkrati.

Vladimirs Reskājs
“Carguru” vadītājs

Manā skatījumā, sistēma sāks strādāt tā, kā tai jāstrādā, tad, kad lietotājs varēs dabūt mašīnu jebkurā Rīgas punktā piecu minūšu attālumā no vietas, kur viņš atrodas un pabeigt nomu piecu minūšu attālumā, kur vajag nonākt.

Koplietošanas automašīnas ir ieviestas jau vairākās pasaules valstīs, līdere pašlaik ir Vācija, darbojas arī ASV un arī pie kaimiņiem Lietuvā šāds pakalpojums darbojas jau trīs gadus. Piemēram, Vācijā koplietošanas pakalpojumu attīsta automašīnu ražotāji.

Taču tas nenozīmē, ka auto koplietošanas ieviešanai Rīgai ir jāatmet ar roku. Ieviešot šo sistēmu, iegūst ne tikai tie, kuri izmanto minēto sistēmu, bet visi pilsētnieki, jo koplietošana pilsētā automašīnu skaitu var diezgan būtiski samazināt.

Vladimirs Reskājs
“Carguru” vadītājs

Viens šis te dalītais automobilis atbrīvo no satiksmes apmēram 14 automašīnas, kas atrodas personām īpašumā, jo tie pamatā stāv.

Rīgā līdz šādam rādītājam vēl tāls ceļš ejams. Ņemot vērā nelielo koplietošanas automašīnu skaitu, sistēma kā iecerēts darbojas vien Rīgas centrā, taču jau tagad aplikāciju lejupielādējuši jau vairāk nekā 5000 cilvēku.

Lasi vēl