Šogad radaru sodos iekasēti 14,8 miljoni eiro – nauda iepludināta valsts budžetā, radaru sistēmai to nedos

12 komentāri

Savdabīga situācija izveidojusies ar fotoradaru finansēm. Iekšlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka fotoradaru pastāvēšana uz autoceļiem ir zem jautājuma zīmes, jo tie ienes pārāk maz naudas.

Tomēr izrādās – nepilnu divu gadu laikā fotoradaru sodos iekasēti teju 15 miljoni eiro.

Šogad valsts plānoja soda naudās no fotoradariem iekasēt 15 miljonus eiro, bet pirmās aplēses liecina, ka plānu neizdosies izpildīt. Pirmajos astoņos mēnešos bija iecerēts iekasēt 10 miljonus, bet realitātē iekasēti teju uz pusi mazāk sodi, proti, 5,8 miljoni eiro. Pērn visa gada laikā izdevās iekasēt deviņus miljonus.

Tātad kopš 2018. gada līdz šā gada oktobrim ātrumpārkāpēji valsts maku papildinājuši par 14,8 miljoniem eiro.

Par spīti tam, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs pirmdien paziņoja, ka radaru pastāvēšana un jaunu uzstādīšana ir uz jautājuma zīmes, jo nav piešķirta nauda to uzturēšanai. Nākotnē tiem būtu vajadzīgs viens miljons eiro gadā.

Šāda problēma radusies, jo jebkura soda nauda nonāk valsts pamatbudžetā. Tātad ar fotoradariem pieķerto pārgalvīgo braucēju samaksātā nauda nonāk, piemēram, ārstu, ugunsdzēsēju, skolotāju algas kontos.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienptība”) kategoriski noraida iespēju, ka tieši radaru soda nauda nonāktu atpakaļ Iekšlietu ministrijas rīcībā, lai uzturētu un attīstītu radaru sistēmas.

“Nekādā gadījumā! Mums jau no 2003. gada naudu “neiezīmē”, un visa nauda nonāk pamatbudžetā. Veidojot nākamā gada vai vidējā termiņa budžetus, ir budžeta izskatīšanas process, kurā nozares prasa līdzekļus,” saka Reirs.

Savukārt Trofimovs norāda: “Esam pētījuši kaimiņvalstu pieredzi. Skaidrs, ka finansēšanas modeļi atšķiras. Vai tā ir dotācija no budžeta vai, kā mūsu gadījumā, dividendes no CSDD peļņas, darbības. Skaidrs, ka šis projekts – lai cik izmaksā – [tā] pamatmērķis ir satiksmes drošība.”

Vietās, kur izvietoti stacionārie radari, avārijās bojāgājušo skaits ir krietni sarucis, skaidro Trofimovs. Ja nauda netiks rasta, policisti ātrumpārkāpējus intensīvāk ķers ar pārvietojamajiem radariem.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija paziņojusi, ka vismaz divas pilsētas – Rīga un Jelgava – būtu gatavas sadarboties ar valsti, lai satiksmes plūsmas kontrole ar fotoradariem tomēr netiktu pārtraukta.

12 komentāri