Skaudra tendence: uz ceļiem arvien biežāk notiek traģēdijas, kurās mirst vairāki cilvēki vienā negadījumā

3 komentāri

Uz Latvijas ceļiem arvien biežāk notiek traģiskas avārijas, kurās mirst ne tikai viens, bet vairāki cilvēki vienā negadījumā – iepriekš šādas tendences nebija. Policija secina, ka rudenī un ziemā avāriju skaits varētu vēl palielināties. Tikmēr savu efektivitāti pārkāpēju ķeršanā pierāda ar 360 grādu kamerām aprīkotais policijas auto.

Kopumā šogad dzīvību zaudējuši 48 vadītāji, 31 gājējs un 14 pasažieri. Šogad avārijās dzīvību zaudējuši pieci bērni.

Lai gan formālu bojāgājušo un cietušo skaits ir mazāks nekā gadu iepriekš, priekšā vel drūmākie, tumšākie gada mēneši, brīdina policija. Tumsa, slidenie ceļi rada lielākos riskus, ka negadījumu skaita ziņā būs vairāk upuru. Kā piemēru policija minēja, ka šorīt nāvējoši notriekts kāds velobraucējs.

“Viena negatīva tendence, kas iepriekšējos gados nav bijusi: deviņos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 18 cilvēki. Vairāk par vienu cilvēku negadījumā, kas ir ļoti bēdīgi,” secina Ceļu policijas pārstāvis Normunds Krapsis.

Pārgalvīgs ātrums, runāšana pa mobilo telefonu, klaji noteikumu pārkāpumi ir galvenie avāriju iemesli. Pārkāpēju ķeršanā policija izmanto dažādus jauninājumus. Pārsteidzoši efektīva izrādījusies tā sauktā 360 grādu kameru aprīkotā automašīna – netrafarētais policijas mikroautobuss īsā laikā pieķēris jau 600 noteikumu pārkāpēju.

Iekšlietu ministrs gan pauž bažas, ka, par spīti radariem un citām tehnoloģijām, liela daļa braucēju noteikumus ievēro tikai tad, ja zina, ka pastāv iespēja tikt sodītam.

“Cilvēki brauc, ierauga radaru, samazina ātrumu. Kā izbrauc no zonas, atkal iespiež pedāli grīdā. Esmu pārliecināts: ja būtu viens parastais, otrs pārvietojamais radars, tiktu pieķerts nākamajā posmā. Nekad neesam uztvēruši radaru iegādi kā biznesa projektu, bet problēma ir valsts plānošanā,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Daudz avāriju notiek, šoferiem klaji neievērojot luksofora signālus. Lai gan policija bija iecerējusi uzstādīt tā sauktās sarkanās gaismas kameras Rīgā, Tallinas un Brīvības ielas krustojumā, kā arī Sarkandaugavā, finansējums šim un citiem mērķiem arī pēc šodien notikušās Ceļu satiksmes drošības padomes nav rasts.