Rīga vēlas kļūt par Eiropas velobraucēju galvaspilsētu

34 komentāri

Rīga sevi pieteikusi kā vienu no topošajām Eiropas velosipēdu galvaspilsētām. Tā piedalās Eiropas savienības projektā, kura laikā apmainīsies ar pieredzi veloinfrastruktūras projektu realizēšanā un mērķis ir soli pa solim pietuvoties Kopenhāgenas, Amsterdamas un Minhenes līmenim šajā jomā. Veloaktīvisti šādas ambīcijas gan vērtē skeptiski, jo Rīga līdz šim nav bijusi sevišķi draudzīga riteņbraucējiem.

Par velosipēdistiem draudzīgu pilsētu Rīgu īsti nosaukt nevar. Lai gan ikdienā ar riteni te pārvietojas vairāki tūkstoši cilvēku, veloinfrastruktūras būvniecība notiek ļoti gausi.

Nu ledus, iespējams, sakustējies. Rīgas domes Satiksmes departaments nākamgad sola uzbūvēt divus veloinfrastruktūras posmus – Bruņinieku ielā un arī Daugavmalā starp Salu un Dienvidu tiltiem. Nākotnē iecerēti arī veloceliņi uz Purvciemu un Pļavniekiem un citiem mikrorajoniem. Rīga pat izvirzījusi mērķi kļūt par vienu no Eiropas velosipēdistu galvaspilsētām. Atsaucoties sadraudzības pilsētu aicinājumam, tā pat pieteikusies Eiropas Savienības projektam Handshake.

“Rīgas pilsētai tas ir tā saucamais “mīkstais” projekts, kas liecina, ka mēs apmeklējam seminārus, ģenerālās asamblejas un mācāmies, kā to risina tādas lielās riteņbraucēju pilsētas kā Kopenhāgena, Amsterdama, Minhene un šajā sadarbības programmas ietvaros bez Rīgas ir arī tādas pilsētas, kuras arī domā par to, kā attīstīt veloinfrastruktūru, kā veicināt riteņbraukšanas attīstību savā pilsētā,” norāda RDSD Satiksmes organizācijas pārvaldes priekšniece Rudīte Reveliņa.

Rīgas ambīcijas līdzināties velosipēdistiem draudzīgajām pilsētām gan daudzi steidz izsmiet, par tām “tviterī” pavīpsnājis arī satiksmes ministrs. Aktīvisti no biedrības “Pilsēta cilvēkiem” norāda, ka dažādi veloceliņu būvniecības projekti Satiksmes departamentā ir jau vismaz 17 gadus, tomēr realitāte ir gaužām bēdīga.

“Jautājums ir, kāds vispār ir mērķis piedalīties tajā projektā, lai vienkārši pabraukātu pa ārzemēm un paskatītos kā citur ir? Patiesībā mēs visu jau zinām, mums pietrūkst darīšana – mums ir dokumenti saražoti, stratēģijas gatavas, mēs jau šobrīd zinām, kas ir jādara. Mēs varam vēl 20 gadus turpināt braukt uz semināriem un stāstīt kā mēs mācāmies, no tā nav nekādas jēgas,” saka apvienības “Pilsēta cilvēkiem” aktīvists Oto Ozols.

“Mums visiem, protams, gribas tūlīt un tagad un es laikam nepiekristu tam viedoklim, kad saka, ka nekas netiek darīts un pilsēta nedara. Lai kaut ko izdarītu, pirmām kārtām ir projektēšanas process. Arī mēs pēc noteikta gadu skaita būsim krietni tikuši uz priekšu ar visu veloinfrastruktūras tīklu,” pauž RDSD pārstāve.

Arhitekts un pilsētvides aktīvists Oto Ozols gan uzsver, ka veloinfrarstruktūras attīstīšanas ziņā Rīgu jau apdzinuši Ādaži un Sigulda, nerunājot par kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētu Viļņu. Rīgā no kartē iezīmētajiem 70 kilometriem par veloinfrastruktūru var saukt labi jau 20 kilometrus.

“Realitātē tās ir vienkārši ietves, kur ir uzkarināta ceļazīme, ka tā ir gājējiem un riteņbraucējiem piemērota ietve un vēl dažās vietās ir vienkārši uzvilkta strīpiņa uz ietves un to uzskata pa veloinfrastruktūru. Viļņā viņi veica auditu un konstatēja, ka lielākā daļa ir jāpārbūvē. Viņi 4 gadu laikā ir uzbūvējuši 60 kilometrus veloceļu, tas ir vairāk nekā mēs esam pēdējos 20 gados Rīgā ko izdarījuši. Tas parāda, ka nav griba, jo to visu var izdarīt ar pavisam lētiem risinājumiem,” saka Oto Ozols.

“Pilsēta cilvēkiem” lēš, ka Rīgā velobraucēju skaits pēdējos četros gados ir palielinājies par 40 %. Smelties zināšanas par to, kā būvēt veloceliņus par Briseles naudu, Rīgas ierēdņi brauks nākamos divarpus gadus.