Rīgā izvietos fotoradarus, kas “ķers” šoferus, kuri krustojumos ignorē sarkano gaismu

9 komentāri

Nākamgad Rīgas ielās pie luksoforiem parādīsies pirmās kameras , kas ķers šoferus, kuri šķērso krustojumu pie sarkanās gaismas. Nauda pilotprojektam atvēlēta no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.

Sociālajos tīklos arvien biežāk manāmi attēli un video, kuros autovadītāji traucas pāri krustojumam pie sarkanās gaismas. Mobilo telefonu lietošana, nogurums, vienaldzība – tikai daži no iemesliem, kādēļ notiek traģiskas avārijas, pat pilsētu teritorijās, kur ātrums krietni mazāks, nekā uz šosejām.

Jau nākamgad šos pārkāpējus Rīgā ķers ar sarkanās gaismas kamerām, kuras izvietos pie bīstamākajiem krustojumiem. Piloprojekta izmaksas lēstas ap 100 000 eiro.

“Par cik tas ir pilotprojekts, ir vairākas nianses, kuras, lai īstenotu, jāsaprot tehniskie risinājumi. Vietas, kur ikdienā šķērso krustojumus pie sarkanās gaismas, ir ļoti daudz. Jebkurā vietā var novērot. Jāsaprot, cik efektīva ir šo tehnisko līdzekļu darbība. Jebkurā krustojumā redzētu ļoti bēdīgu ainu!” akcentē Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Pagaidām nav zināms, vai pie krustojumiem, kur izvietos kameras, būs izliktas arī brīdinošās zīmes.

“Zinām, ka lieliski ir preventīvie luksofori. Viens ir Babītē, arī Jūrmalā. Ceļa zīme pirms luksofora, kas liecina – ja vadītājs brauks ātrāk nekā atļauts, signāls pārslēgsies uz aizliedzošo. Pieļauju, ka zīmes varētu būt, bet tas ir diskusiju jautājums,” turpina Krapsis.

Ja pilotprojektam nauda atradusies, tad vēl aizvien atklāts ir jautājums, kas notiks ar stacionārajiem radariem Latvijā, ilgtermiņā. Gadā radaru uzturēšanai un jaunu izveidošanai vajag ap miljonu eiro. Ja nākamgad Iekšlietu ministrija vēl varēs savilkt galus, tad pēc tam tiek gaidīta nopietna finansiāla palīdzība no valsts.

Visa radaru soda naudās iekasētā nauda nonāk valsts budžetā. Divu gadu laikā tie bijuši 15 miljoni eiro.

Finanšu ministrijai būs vien jāieplāno radaru uzturēšanai nepieciešamā nauda 2021., 2022. gadam, brīdina iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

“Tā ir mūsu prasība! Jau esošā budžeta ietvaros iedevām pieprasījumu Iekšlietu ministrijas funkciju nodrošināšanai 92 miljonus eiro papildus tam, kas ir bāzē. Ieguvām 18,9 miljonus. Pēc būtības, Finanšu ministrija un pārējie partneri saka – atnāciet ar savām trim prioritātēm. Es atvainojos, kādas top3 prioritātes attiecībā uz cilvēku dzīvību glābšanu? Ugunsdzēsējiem vajag mašīnas, policijai ekipējumu vajag. Par ko mēs runājam?” norāda Ģirģens.

Naudas dalīšana, kas izšķirs – būt vai nebūt stacionārajiem fotoradariem, gaidāma nākamgad, kad tiks kaldināts 2021. gada budžets.