“Zebras” tests: ātrāk ar auto vai vilcienu? Brāļi Timroti rīta stundā dodas no Ādažiem uz Rīgas centru

3 komentāri

No Ādažiem uz Rīgas centru ar auto vai vilcienu? “Zebra” kopā ar brāļiem Paulu un Ģirtu Timrotiem veica eksperimentu, lai noskaidrotu, kurš transporta veids tā dēvētajās sastrēguma stundās ir ātrāks.

Savas priekšrocības ir katram no šiem transporta veidiem, taču šoreiz “Zebra” vēlējās noskaidrot, kurš pirmais no rīta pēc plkst. 8.00 nokļūs no Ādažiem līdz galvaspilsētas centram, kur kā tikšanās izraudzīta Nacionālās operas ēka. Pauls startēja ar auto, lai pēc tam pārsēstos vilcienā, savukārt Ģirts veica braucienu tikai ar automašīnu.

Navigācijas aplikācija Ģirtam sākotnēji rādīja, ka ceļā varētu nākties pavadīt ap 40 minūtēm. Savukārt Paulam vispirms no Ādažiem vajadzēja aizbraukt līdz Baltezera dzelzceļa stacijai, no kurienes uz centrālo Centrālo staciju nokļūt var nieka 26 minūtēs.

Amatpersonas varbūt brīnās, ka šajā stacijā vilcienā kāpj iekšā pamaz cilvēku, taču, ņemot vērā infrastruktūru, pa kādu var nokļūt Baltezera stacijā, visi jautājumi ir lieki. “Ceļš tur ir vienkārši sūdīgs,” secina Pauls. Ja kāds to būtu salabojis, tad tāds “park and ride” būtu radies stihiski pats no sevis. Šī stacija atrodas stratēģiski labā vietā, bet, ja tai “nozog” pievedceļu, nav brīnums, ka neviens to neizmanto. Citās stacijās, pie kurām var atstāt auto, cilvēki to jau dara, nevienam neprasot.

Tikmēr Ģirtam par nelielu pārsteigumu, iebraucot Rīgā, ir mazāki sastrēgumi nekā pieredzēts citās dienās. Viņš visai raiti izbrauc cauri Juglai un līdz Teikas apkaimei tiek bez aizķeršanās. Pirmais vērā ņemamais sastrēgums manāms pie VEF, kur šādas ainas gan nav nekas pārsteidzošs. Turpat netālu drīz vien, tikai pa sliežu ceļu, ir arī Pauls, kurš pauž apmierinātību ar braukšanu vilcienā, bet norāda uz to, ka skats aiz loga gan nav pārāk iedvesmojošs: “No dzelzceļa puses pilsēta izskatās šausmīgi.”

Jautājums par to, kā Rīgā iekļūs cilvēki no guļamrajoniem un savrupmājām, joprojām nav atrisināts. Ar jauno sistēmu, kad vilciens vairs nepietur Baltezerā un citās pieturās, cilvēki turpinās braukt ar auto, kaut gan, atstājot šīs pieturas, viņi varētu mierīgi nokļūt ar vilcienu. Līdz ar to Rīga “piepamps” vēl vairāk, secina Pauls.

Iebraucot Rīgas centrā, Ģirtam navigācijas aplikācija atgriežas pie sākotnējās prognozes, taču drīz vien jau viņš tuvojas operai. Pa to laiku Pauls ir ieradies Centrālajā dzelzceļa stacijā un atliek vēl iziet cauri pēdējam “elles lokam” – stacijas tunelim, kur vēl joprojām nav tā omulīgākā atmosfēra.

Galamērķī pirmais šoreiz nonāk Ģirts, kuram izdodas atrast stāvvietu tieši pie Nacionālās operas. Abi eksperimenta dalībnieki gan spriež, ka, norunājot tikšanās vietu pie Centrālās stacijas, viņi galamērķī nonāktu vienlaikus.

Pauls gan ir ieguvējs finansiālā izteiksmē, jo par savu braucienu samaksājis tikai 1,30 eiro, kamēr Ģirtam atstāt automašīnu uz vienu stundu izmaksās 2,50 eiro. “Noparkot” spēkratu uz vienu darba dienu šajā vietā būtu ļoti dārgi. Iedzīvotājiem, kuri ikdienā dodas no Pierīgas uz galvaspilsētas centru, šī ir laba viela pārdomām.