“Zebra” testē: kā ir braukt pa pilsētu ar elektroskūteri?

2 komentāri

Pasaule mainās un mainās ne tikai automašīnas, bet arī mazais transports. Starp velosipēdiem un mopēdiem ielās parādījušies skrejriteņi ar elektriskajiem motoriem, kā arī citi transporta veidi, kurus ir grūti klasificēt. “Zebra” šoreiz nolēma izmēģināt elektroskrejriteņus.

Kā skaidro veikala “Veloprofs” pārstāvis Jānis Baltaisbrencis, par elektrovelosipēdu var uzskatīt braucamo, kurš pārvietojas ar ātrumu līdz 25 km/h. Pēc tam jau tas kļūst par smagu velosipēdu. Viņa ieskatā, šo braucamo klasifikāciju vajadzētu sakārtot, jo sarežģītās kontroles dēļ velosipēdu vadītājiem ir radušies negadījumi ar citiem satiksmes dalībniekiem. Atbildīgajām iestādēm būtu jādefinē, kur ir vieta katram no šī transporta veidiem.

Pēdējā laikā Rīgā populāri ir kļuvuši tā dēvētie elektroskūteri. Kā pārliecinājās “Zebra”, tad pārvietojoties ar šāda veida braucamo ir nepieciešams sportisks tonuss un arī jābūt možam. Pārvietojoties pa ietvi ar elektroskrejriteni tomēr prasās braukt nedaudz ātrāk par gājēju ātrumu. Nevarētu teikt, ka gājēji ir sajūsmā redzot elektroskūteri, kas pārvietojas pa ietvi, taču arī rādīties uz ceļa ar šo braucamo nav pārāk droši.

Tāpat “Zebra” izmēģināja vēl kādu elektroskūtera paveidu, kas vizuāli atgādināja kvadraciklu. No pirmā skata tas šķiet visai stabils, uzsākot braukšanu un stūrējot, kā arī bremzējot ar vienu un to pašu roku (tam ir viens stūres rokturis), ir visai dīvaini. Braukšana arī drīzāk būtu salīdzināma ar kvadraciklu, kurš arī izskatās stabils, tomēr sākot braukt tā vis nav.

Abi šie braucamie ir diezgan kompakti un tos visai ērti var ievietot arī auto. Pagaidām ar šiem transporta veidiem var braukt kur un kā drosme to atļauj, jo neviens tos nekontrolē. Taču ja ir doma iegādāties elekstroskūteri, noteikti jāapsver servisu, garantiju, kā arī iespēju to reģistrēt, jo atšķirībā no velosipēdiem un mopēdiem, to pagaidām nevar “iegrāmatot”.