“Zebra” pēta: vai mikrorajoni ir Latvijas pilsētu nākotne?

1 komentārs
“Zebra” pēta: vai mikrorajoni ir Latvijas pilsētu nākotne?
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Jautājums saistībā ar cilvēku pārvietošanos pilsētās ir aktuāls vismaz no pagājušā gadsimta vidus. “Zebra” nolēma mazliet sīkāk iztirzāt iedzīvotāju paradumus un to, kā tie varētu attīstīties Latvijas kontekstā.

Padomju laikos radās mikrorajoni, kas būtībā bija utopisks sapnis par to, ka cilvēkiem visas nepieciešamās lietas ir rokas stiepiena attālumā – veikals, mācību un medicīnas iestādes, kā arī dažādi pakalpojumi. Savā ziņā mikrorajons paredzēja to, par ko daudzi aizdomājas šobrīd: pilsētā var tīri labi iztikt bez sava privātā auto.

Turpretī ASV pilsētplānošana attīstījās pretējā virzienā – auto bija karalis, un iedzīvotāji pa lielceļiem no piepilsētas var aizbraukt līdz pat pilsētas centram. No tā var secināt, ka padomju laiku mikrorajons savā iecerē ir mūsdienīgāks nekā ASV sistēma, kur katram ir sava automašīna.

Skatoties vecos mikrorajona plānojumus, viss šķiet diezgan sastrukturēts. Savukārt, ja vajag tikt prom no mikrorajona, tad ērti var izmantot sabiedrisko transportu, kas ir savienots ar pilsētas centru.

Šā brīža tendence ir tāda, ka ap Rīgu tiek būvēti vienstāva, divstāvu māju ciemati, kuros nav sakārtota ceļu infrastruktūra, nekursē sabiedriskais transports un tuvumā nav arī iedzīvotāju ikdienā nepieciešamo iestāžu. Līdz ar to var secināt, ka šobrīd ap galvaspilsētu vērojama tendence, kas pagājušā gadsimta vidū sāka izplatīties ASV – savrupmāja un automašīna. Nez vai šis ir īstais veids, kā samazināt auto plūsmu Rīgā.

Mikrorajonus var arī attīstīt – var uzcelt jaunu un cerēt, ka būs labi, bet var arī attīstīt to blakus jau esošajam mikrorajonam. Šāds piemērs izveidojies Mežciemā, kur saceltas jaunas dzīvokļu mājas un turienes iedzīvotāji var saņemt tos pašus pakalpojumus un izmantot arī sabiedrisko transportu. Savukārt tiem, kuri iegādājušies vai uzcēluši māju ārpus Rīgas vai tuvumā pie apvedceļa, šādu iespēju īsti nav. Līdz ar to sanāk, ka šiem iedzīvotājiem vienīgais pārvietošanās veids ir auto, jo ar velosipēdu tam būtu par tālu, bet sabiedriskais transports nekursē.

Krievijā, kur ir tāds pats postpadomju mantojums, atrasts vēl kāds risinājums – ar iedzīvotājiem tiek panākta vienošanās par kādas vecās blokmājas nojaukšanu mikrorajonā, kur dzīve jau ir sakārtota. Tās vietā tiek celta jaunbūve, un iedzīvotājiem pienākas dzīvoklis jaunajā ēkā, bet tie, kas attīstījuši māju, pārdod pārējos dzīvokļus uz tās pašas zemes labā infrastruktūrā.

Mikrorajons pēc būtības ir pilsēta pilsētā. Parēķinot sanāk, ka, piemēram, Mežciems pēc iedzīvotāju skaita ir lielāks nekā Talsi, bet Purvciems šajā ziņā ir tuvu Liepājai. Šo pilsētu iedzīvotājiem īsti nav vajadzības doties kaut kur ārpus, jo viņiem viss ir pieejams tur pat uz vietas. Arī Rīgas mikrorajoniem vajadzētu būt pašpietiekamiem, lai iedzīvotājiem nav lieki jātērē laiks, dodoties pēc nepieciešamā pakalpojuma vai apmeklējot kādu iestādi. Savienot šos mikrorajonus ļoti labi var ar sabiedrisko transportu.

Vairāk par tematu – raidījuma “Zebra” sižetā

1 komentārs

Aktuālie Zebras un Auto ziņu video

"Rīgas satiksme" ievieš ar telefonu skenējamas QR kodu biļetes

"Zebra" pēta jauno veloceliņu radīto haosu Duntes ielā

"Zebra" pēta, kāpēc Jūrmalas šoseja kļuvusi bīstama

"Zebra": Bruņinieku ielā jauns risinājums velobraucējiem - ar ko jārēķinās satiksmes dalībniekiem?

Leģendām apvītais "RAF" autovilciens - no Maskavas olimpiādes līdz restaurācijai un Rīgas Motormuzejam

Latvijas pašvaldību tilti - bumba ar laika degli

"Zebra" testē: kā ir braukt ar elektrisko velosipēdu, un kādām vajadzībām tas piemērots?

"Zebra": Kaut kā ir jātiek galā ar kreisajiem pagriezieniem!

"Zebra" iepazīstina ar "ķieģeļa" radīto mistēriju uz Saulkrastu šosejas

Daudzie ūdens ceļi Rīgā tiek maz izmantoti; studenti veido laivu koplietošanas platformu

"Zebras" padomi drošākai braukšanai ar auto rudenī

“Ceļš nav spēle. Kļūdas nepiedod!” Uzsākta jauna kampaņa saistībā ar neapdomīgu braukšanu