6 komentāri

Ko jūs darītu, ja dzīvnieks pēkšņi izlēktu jūsu automašīnas priekšā? Pārsvarā daba liek domāt, ka mēs tādā situācijā nenonāksim vai arī esam tik braši šoferīši, ka mācēsim izvairīties no sadursmes.

Latvijā visi savvaļā sastopamie dzīvnieki ir aktīvi diennakts tumšajā laikā, kad autovadītājiem ir jābūt īpaši modriem. Tomēr atsevišķos gadījumos, kad ir liela dzīvnieku populācija, meža zvērus var sastapt arī gaišajā laikā. ”Mijkrēslis šajā vasaras laikā – no plkst. 20.00-21.00 tas ir tas bīstamākais laiks,” akcentē pieredzējis mednieks Jānis Kļaviņš.

Piemēram, aļņu govīm vasaras sākumā dzimst jaunie teļi, bet pērn pasaulē laistie bērni tiek padzīti no bara. Un šie teļi ir diezgan dumji, viņi dodas ne tikai uz ceļiem, bet arī iemaldās pilsētās. Alnis ir liels, un tur tā satikšanās ar automašīnu ir visnepatīkamākā, tā norāda Latvijas Mednieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.

Arī ”IF  Kasko” produkta vadītājs Roberts Skrupskis uzskata, ka sadursmes ar aļņiem un briežiem ir vissmagākās. To pierāda arī statistika – ja vidējais negadījums ir ap 1000 eiro (stikls, riepas un citi bojājumi), tad sadursme ar alni ir no 4000 eiro, turklāt nereti automašīna pēc tam vairs nav lietojama.

Par nelaimi, ir arī letāli gadījumi. Pēdējais no tiem notika Jāņu naktī uz Valmieras šosejas Kocēnu novada Rubenē, kurā pēc sadursmes ar alni automašīna iebrauca smagajā transportlīdzeklī, kā rezultātā gāja bojā divi cilvēki.

Kas jāievēro:

  • Dzīvnieki uz ceļiem parasti iznāk diennakts tumšajā laikā;
  • Sevišķi uzmanīgiem jābūt vietās, kur no lauka sākas mežs;
  • Daudziem dzīvniekiem nav bail no mašīnu skaņām, viņi kļūst pārdroši un neprognozējami;
  • Nereti pēc viena meža zvēra var sekot arī citi.

Protams, cilvēks, ieraugot ko kustīgu uz ceļa, instinktīvi grib no tā izvairīties un sāk griezt stūri. Bet tā darīt nav droši! Izvairoties no nelielām nepatikšanām, var iekļūt daudz lielākās. Tāpēc droša rīcība ir nemainīt braukšanas virzienu un strauji bremzēt.

”Ātrumi uz mūsu ceļiem ir pietiekami lieli, un šoferis, kurš nav tam gatavs, viņš tajā gadījumā jau riskē ar cilvēku dzīvībām,” noteic Baumanis.

Ja redzam dzīvnieku uz ceļa – bremzējam, ja redzam dzīvnieku skrienam ceļa virzienā – tāpat bremzējam, ja tumsā kaut kur priekšā spīd acis – arī bremzējam.

Neviens susliks, ezis, čūska vai kaķis nav tā vērts, lai jūs sāktu grozīt stūri un varbūt nosistu tos, kas sēž pie jums kopā mašīnā. Mēs bremzējam taisni, samazinām ātrumu un, kā nu varam, tā novēršam šo avāriju, bet stūri lieki negrozām.

TOP komentāri

  • Jēkabs Kļaviņš
  • Māris Upenieks
    +2 +2 0

    Māris Upenieks

    Stirnas parasti mēdz skriet pāri ceļam pa 3-4 reizē(viena aiz otras)+vēl mēdz pārskriet ceļu un pēkšņi skriet atpakaļ.Un pavasarī lien uz šosejas laizīt dāsni kaisīto sāli.
  • Inese Slavinska
    +3 +2 -1

    Inese Slavinska

    Nu,es to pašu teiktu par divkājainiem lopiem,jo viss sakas ar tādu attieksmi!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl