13 komentāri

Medijos izskanējusi ziņa, ka daži cilvēki iniciē to, lai Biķernieku trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu. Varētu domāt – kāda gan starpība – sauc to par nacionālo vai parasto trasi, taču tā gluži nav. Mēs varam pazaudēt Biķernieku trasi un tās vietā saņemt vēl vienu mikrorajonu meža vidū, ezera krastā.

Kur ir problēma? Mikrorajons piederēs tā attīstītājam, taču trase pieder Latvijas iedzīvotājiem. Ja trasei nav nacionālās sporta bāzes statusa, ļoti viegli ir panākt, ka tās zemi kāds sāk izmantot citiem mērķiem. Ko sabiedrība zaudētu? Par to ir vērts padomāt.

Pirmkārt, Biķernieku trasei ir pamatīga un slavena vēsture – to cēluši motoru sporta entuziasti paši saviem spēkiem visādi smagajos un sarežģītajos padomju laikos. Daudzas Latvijas motoru sporta leģendas ir piedalījušās trases būvniecībā. Tā bija sabiedriskā kustība, kas uzsāka šīs leģendārās trases celtniecību un uzturēja stipru nacionālo garu pat drūmajos padomju laikos.

Biķernieku trase joprojām ir labākā trase Latvijā, kurā notiek augsta līmeņa sacensības. Piemēram, pavisam nesen tur norisinājās jau trešais pasaules čempionāts rallijkrosā. Trasē ir startējušas vadošās pasaules autosporta zvaigznes un daudzi no viņiem, piemēram, Peters Sūlbergs un Sebastians Lēbs, ir veltījuši ļoti atzinīgus vārdus Biķernieku trasei, kā arī organizācijai tajā.

Ja pazaudēsim nacionālās sporta bāzes statusu, trases, visticamāk, nebūs. Līdzīgi mēģinājumi iznīcināt trasi bija jau 1990. gados, kad centīgi tika gatavota trases maksātnespēja, lai nolaižot to līdz bankrotam, varētu lēti tikt pie liela zemes gabala labā pilsētas apkaimē.

2007. gadā notika vēl viens mēģinājums privatizēt trasi. Toreiz problēma tik atrisināta, nododot to Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), taču daži trases segmenti joprojām atrodas uz privātas zemes un zemes īpašnieki par savu zemi saņem nomas maksu.

Tikmēr trase ir pamatīgi attīstījusies – modernizēta šosejas trase, ieguldīti līdzekļi jaunā rallijkrosa trases izveidē, bet problēma ir ieilgusi, jo nemitīgi rodas sarežģījumi saskaņot saskaņot darbus trasē ar privātajiem zemes īpašniekiem. Un tieši tagad šo zemju īpašnieki prasa Biķernieku trasei atņemt nacionālās sporta bāzes statusu.

Problēmu atliek risināt esošajos apstākļos – tie ir tādi, ka Biķernieku kompleksā sporta bāze kļuvusi sabiedrībai vēl nozīmīgāka. Tur notiek ne tikai auto un moto, bet arī skriešanas, slēpošanas un velo sacensības. Trase ir arī ekonomiski izdevīga, jo tajā ierodas pasaules līmeņa komandas kuras gūst labu iespaidu par mūsu valsti un atstāj Latvijas ekonomikā ievērojamus līdzekļus. Tāpat tur ierodas arī tūkstošiem līdzjutēju no ārzemēm. Tātad, valsts nopelna, ja trase dzīvo.

“Mēs nedrīkstam trasi tā vienkārši palaist to vīru dēļ, kuri toreiz uz sava entuziasma to uzbūvēja. Tā ir unikāla vieta. (..) Mēs cīnīsimies un, ja nebūs citas iespējas, tad iesim ar piespiedu atsavināšanu šai zemes daļai. Domāju, ka jebkurš nākotnes politiķis būs pietiekami saprātīgs un saglabās šo kā nacionālo vērtību. Baltijā un arī tuvākajā apkārtnē nav tik unikālas vietas – tas ir nozīmīgs Latvijas vēstures un sporta objekts,” pauž satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Ja zeme ir vajadzīga sabiedriski svarīgām lietām, to īpašniekam var atsavināt. Tāpat, kā to dara, būvējot ielas, dzelzceļus un bibliotēkas. Ja šo strīdus zemi trases teritorijā beidzot atsavinās nacionālās sporta trases vajadzībām, tiks pārtraukts jau vairāk nekā 20 gadus mocītais jautājums par trases attīstību. Trase ir pierādījusi, ka tā spēj attīstīties arī ļoti grūtos apstākļos, tagad valstij ir pienākums to aizstāvēt.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl