“Rīga ir vissliktākais velobraucēju infrastruktūras piemērs.” “Zebra” iztaujā jauno satiksmes ministru

8 komentāri

“Ir ļoti daudzas pašvaldības, kurām ir veloplāns, kas arī tiek īstenots, bet mums ir viens sliktais piemērs – Rīga. Un vissliktākais piemērs ir Krišjāņa Barona iela, kas nav laba ne braucējiem, ne gājējiem, ne velosipēdistiem,” tā intervijā raidījumam “Zebra” atklāja jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Mācoties no citu ministru pieredzes, Linkaits izlēmis, ka līdz šim lielāka vērība veltīta tranzītam, kravu plūsmai un Eiropas fondu naudas apguvei, taču tagad kārta pienākusi cilvēciskajai pusei. Proti, ko Satiksmes ministrija varētu izdarīt, lai ikviens satiksmes dalībnieks – šoferis vai pasažieris, riteņbraucējs vai gājējs – justos Latvijas satiksmes infrastruktūrā kā 21. gadsimtā.

Runājot par velosatiksmi, ministrs akcentē, ka Rīgā nesistemātiski, neloģiski un arī ļoti lēnām tiek mainīta velobraucēju infrastruktūra. “Satiksmes ministrija var dot, nu, tādus mājienus un uzstādījumus un pārrunāt un pārliecināt, Satiksmes ministrija var dot arī, teiksim, Latvijas Valsts ceļiem uzdevumu tomēr strādāt pie rīcības plāna, kādā veidā velokustība tiek uzlabota visas valsts mērogā. Es domāju, ka tur daudz naudas nevajag, tur vairāk vajag tādu ikdienas darbu un atgādināšanu.”

Pievēršoties autoceļiem un to stāvoklim valstī, ir lērums ļaužu, kuri uzskata, ka Latvijā ceļu nav. Līdz ar to ir atklāts jautājums – pa kurieni mēs brauksim tuvākajā nākotnē. “Ceļu saimniecību mēs varam uzturēt, cerot uz ekonomisko izaugsmi. [..] Es apzinos, ka ir gandrīz 4,5 miljardi eiro deficīts, kas ceļiem vēsturiski ir pazudis vai nebijis, bet tādas summas tuvākajos gados mēs neatradīsim.”