Komentāri

Ceļu skaits pret iedzīvotāju skaitu Latvijā ir ļoti liels, un, iespējams, daudzi no tiem nemaz nav vajadzīgi. Raidījums “Zebra” aplūkoja Satiksmes ministrijas plānu valsts autoceļu sakārtošanai.

Pagājušonedēļ Satiksmes ministrija nāca klajā ar plānu autoceļu sakārtošanai. Tā ietvaros tika pētīts iedzīvotāju izvietojums, pārvietošanās paradumi un kritēriji, kas varētu raksturot uzņēmējdarbības intensitāti konkrētajā vietā. Kā stāsta “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvis Mārtiņš Lazdovskis, viens no kritērijiem, kas visobjektīvāk raksturo to, kurā vietā koncentrējas uzņēmējdarbība, ir elektrības patēriņš, un tas tika “uzlikts uz kartes” visas valsts griezumā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Papildus tika analizēti sabiedriskā transporta maršruti, kā arī kustības ātrumi, lai redzētu, cik ātri konkrētajā posmā kursē sabiedriskais transports. Kartē, saglabājot anonimitāti, tika izvietotas arī pilnīgi visu skolēnu un vidusskolēnu dzīvesvietas līdz pat konkrētai mājai.

Ar ceļu nozīmīguma izmērīšanu gan būtu jānodarbojas pašvaldībām, kuras ir informētas par prioritātēm. “Pētījums parāda, ka ir diezgan liela nekārtība īpašumu attiecībās. Ir ceļi, kur ir viena māja, un tas ir pašvaldības ceļš. Tad blakus ir privāts ceļš ar vienu māju, un visbeidzot tāds pats varētu būt arī valsts ceļš. Skaidrs, ka tā inventarizācija ir vajadzīga – ir jāsaprot, kas ir tie labuma guvēji un kam ceļi būtu jāfinansē,” norāda Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Viņš vērš uzmanību, ka pašvaldības būtu gatavas pārņemt ceļu uzturēšanu, taču tam vajadzētu resursus. Ādažu novada domes priekšsēdētājs min, ka varētu veikt atskaitījumu no uzņēmumu ienākumu nodokļa un pašvaldība ar ceļu uzturēšanu atdotu atpakaļ uzņēmējiem.

“Bieži vien ir tā, ka izstrādā un izved mežus, sabojā ceļu, un pēc tam pēc tam pašvaldībai tie ir jālāpa. Šeit veidotos sadarbība, un, iespējams, pašvaldības kļūtu atsaucīgākas uz uzņēmēju vajadzībām. Varbūt mēs mazāk būvētu baseinus, bet vairāk “pievilktu” infrastruktūru ražošanai,” saka Sprindžuks.

Asfalts ir dārgs, taču ir pieejams arī vismaz desmit reižu lētāks segums, kas ir labāks nekā parasts grants ceļš – melnais segums. Turpmāk ceļus ir iespējams vērtēt arī no šī viedokļa, jo nav tikai “dārgais” un “lētais”. Ir arī “vidējais” un melnais segums parādās arvien vairāk ceļu posmos.

Lasi vēl