Komentāri

Rudens satiksmē ir visai nepateicīgs laiks – sanāk, ka, braucot uz darbu vai no tā, ārā ir krēsla vai tumšs. Cilvēks braucot 90% informācijas uztver ar redzi, un tumsā no tiem 90% nekas daudz pāri nepaliek. 

Tie, kuri kādu laiku brauc ar auto, noteikti ir ievērojuši, ka tumsā dzīvnieki uz ceļa izskrien pēkšņi, turpretī gaišajā laikā pārsvarā jau pa gabalu var redzēt, vai ceļam tuvojas kāds zvērs. Tieši tik mazāk mēs redzam tumsā, bet tas it kā nebaida, jo mēs jau neiztēlojamies, ko mēs neredzam.

“Pēc CSDD datiem ir pierādīts, ka trešdaļa avāriju notiek krēslas laikā – no 16.00 līdz 20.00 vakarā. Tas ir tas laika posms, kad cilvēki dodas mājup no darba. Būtu ieteicams pārbaudīt redzi, lai zinātu, ka tā simtprocentīgi atbilst tam redzes asumam, kas mums ir nepieciešams. Ja nav šī maksimuma, tad acis ātrāk nogurst, zūd koncentrēšanās spējas un rodas kļūdas uz ceļa. Laikus nepamanām ceļa zīmes vai objektus, kurus vajadzētu apbraukt un tad bremzēšanas garums ir stipri garāks, nekā tam vajadzētu būt,” skaidro “Vision Express” optometriste Kristīne Buile.

Apstāšanās ceļš šoferim ar sliktu redzi noteikti ir garāks nekā tam, kuram ir laba redze. Varētu jautāt, kāpēc, jo auto bremzes taču strādā vienādi stipri neatkarīgi no redzes spējām. Taču te jāatceras vecā patiesība – apstāšanās ceļš sastāv no reakcijas laikā veiktā ceļa, kā arī no paša bremzēšanas ceļa.

Tātad bremzēšanas ceļš būs vienāds, bet reakcijas laikā veiktais ceļš dramatiski pieaugs, jo, kamēr cilvēks ar sliktu redzi sapratīs, kas ir kas un ko viņš īsti ir pamanījis un nolems bremzēt, paies krietni ilgāks laiks. Vai arī sliktākajā gadījumā – nepamanīs šķērsli vispār un uztrieksies tam pilnā ātrumā.

Angļu speciālisti iesaka pārbaudīt redzi ar vienkāršu paņēmienu – ja tu vairs nespēj saskatīt pretimbraucošā auto numuru no 20-30 metru attāluma, tad derētu padomāt par briļļu nepieciešamību.

It kā jau par šo jautājumu varētu neuztraukties, jo veselības pārbaudes autovadītājiem ir jāveic regulāri. Arī policija uz ceļa varētu kontrolēt to, vai ir jābūt brillēm, bet, pat ja autovadītāja apliecībā ir ierakstīts, ka viņam ir brilles, šoferis var atrunāties, ka šoreiz ielicis lēcas. Līdz ar to redzes pārbaudes paliek pašu autovadītāju ziņā.

Optometriste iesaka pārbaudīt redzi vismaz reizi divos gados, savukārt cilvēkiem pēc 60 gadiem, to būtu vēlams izdarīt biežāk – iespējams, pat reizi pusgadā.

Šobrīd nav skaidrs, cik daudz satiksmē piedalās tādu cilvēku, kuriem vajadzētu nēsāt brilles un kuri tās nenēsā. Šajā ziņā uz policiju paļauties nevaram, jo autovadītājs var patiešām aizbildināties ar to, ka viņam ir lēcas un nez vai likumsargs uz ceļa nemēģinās pārbaudīt – ir vai nav. Tomēr redzēšana un drošība ir mūsu pašu ziņā, tāpēc redzi būtu vērts pārbaudīt.

Lasi vēl