Komentāri

Transportlīdzekļu tehniskās apskates tirgus Latvijā tiks atvērts no 2023. gada – tā otrdien lēmusi valdība. Jaunos tirgus dalībniekus izvēlēsies iepirkuma kārtībā, taču šo priekšlikumu asi kritizē Konkurences padome (KP).

Iepirkums ir tas, kas konkurenci, patiesību sakot, likvidē, valdībā to neslēpa KP vadītāja Skaidrīte Ābrama, kura norādīja arī uz vairākām neskaidrībām, piemēram, kā mainīsies cenas. Par spīti tam, valdība tomēr bija Satiksmes ministrijas pusē, kuras izstrādātais auto tehniskās apskates tirgus atvēršanas plāns paredz jaunos tirgus dalībniekus izvēlēties iepirkumā.

Ziņojums tika sagatavots pēc KP aicinājuma, lai pārņemtu Eiropas Savienības direktīvu par auto tehniskās apskates tirgus atvēršanu konkurencei. Pēc Ābramas domām, pašreizējais piedāvājums neatbilst direktīvai. “Nē, tas lēmums neatbilst vispār nekādām direktīvām, jo principā tas ir tirgus publiskais iepirkums, teikšu atklāti, es nesaprotu, kas tas par publisko iepirkumu, cik būs tirgū spēlētāju caur šo publisko, bet, nu, mēs vērtēsim to tagad kopsakarā, un mums vajadzēs papildu Satiksmes ministrijas skaidrojumus, ko šeit nespēja sniegt.”

Tomēr par iespējamām sekām šādam valdības lēmumam vēl esot grūti spriest. Citās valstīs iepirkumu nav, bet ir tikai tirgus dalībnieku akreditācijas mehānisms, tostarp Igaunijā, kur tehnisko apskati sniedz 87 kompānijas.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir gandarīta par valdības lēmumu auto tehniskās apskates tirgu atvērt tādā kontrolētā veidā, tomēr vienlaikus direkcija prognozē arī jaunu dalībnieku ienākšanu šajā tirgū, tiesa, to skaits nebūs tik liels kā kaimiņvalstu tirgū Igaunijā.

Interesi par ienākšanu izrādot pašlaik tehniskās apskates uzņēmumu privātie akcionāri no Zviedrijas vai Vācijas.

Vienlaikus eksperti norāda, ka tehniskās apskates tirgus tomēr nav klasisks tirgus parastā izpratnē, kad klientu spiediena rezultātā kļūst labāks, lētāks pakalpojums.

Aivars Aksenoks
CSDD valdes loceklis

Klients ir ieinteresēts tikai vienā lietā, lai vieglāk un ātrāk dabūtu pakalpojumu cauri un dabūtu sev uzlīmi. Savukārt valsts ieinteresēta, lai transportlīdzekļi būtu kārtībā, lai nebūtu apdraudēta satiksmes drošība un lai būtu objektīvs vērtējums šim transportlīdzeklim, tāpēc valsts jau ir tas klients.

Uz jautājumu, kāpēc Igaunija var un mēs nevaram, CSDD pārstāvis norādīja, ka kaimiņvalstī nemaz tik labi neejot, par ko liecinot saņemtā vēstulē no Igaunijas – viņi ļoti apskaužot Latvijas sistēmu, jo tā ir vieglāk uzraugāma.

CSDD drīzumā plāno sākt darbu pie kritēriju izstrādes, direkcija grib saglabāt reģionu principu, ka apskate notiek visos reģionos, lielajās pilsētās varētu būt pa divām stacijām, Rīgā gan staciju skaitu varētu palielināt līdz piecām.

Lasi vēl