Policija uzstāj, ka radariem jāpaliek, ministrs aicina pārskatīt līdzšinējās izmaksas, lai nauda atrastos

2 komentāri
Policija uzstāj, ka radariem jāpaliek, ministrs aicina pārskatīt līdzšinējās izmaksas, lai nauda atrastos
IEVA ČĪKA, LETA

Lielu uzmanību pirmdien izpelnījās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Dimitrija Trofimova izteikumi, ka fotoradaru projekts ir zem lielas jautājuma zīmes, jo nenes pienācīgu peļņu.

Valsts policija gan ir kategoriski pret radaru projekta apturēšanu, jo Latvijā joprojām ir ļoti daudz negadījumu, un radari šoferus disciplinē.

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes. Tā paziņojis Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. Mērķis uzstādīt vēl 50 stacionāros fotoradarus un 50 mānekļus jeb tā sauktos “tukšos radarus” būs jāatliek. Finansējums šim projektam nav piešķirts.

“Ir skaidrs, ka jebkuras tehniskās ierīces ir arī izmaksas. Šīs izmaksas, kas nākamgad ir virs 100 000 eiro, mēs segsim paši. Bet, jau sākot no 2021. gada, izdevumi pieaug, [tie] ir saistīti ar objektīvām pozīcijām, kur pieaugums ir viens miljons katru gadu. Attiecīgi šādus līdzekļus atrast iekšēji mēs nevaram,” skaidro Trofimovs.

Kategoriski pret fotoradaru projekta bremzēšanu ir Valsts policija, akcentējot, ka vienīgais radaru mērķis ir mazināt negadījumu skaitu, nevis pelnīt naudu.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis saka: “Citi mērķi saistībā ar radaru projektu nav bijuši un nevar būt. No savas puses uzskatām, ka šim projektam būtu jāturpinās. Gan esošajiem 100 stacionārajiem radariem, gan nākamajiem. Satiksmes drošības jomā Eiropas Savienībā esam trešie no beigām. Ir gana daudz pienākumu, ko darīt, lai ceļi būtu drošāki.”

CSDD šajā jautājumā komentārus nesniedza, uzsverot, ka būt vai nebūt fotoradariem ir politiska izšķiršanās. Satiksmes jomu uzraugošais ministrs Tālis Linkaits (JKP) ir pārliecināts, – radariem arī turpmāk jādarbojas.

“Varam runāt par to, vai radarus uzstādīt citās vietās, pāriet uz vidējā ātruma radariem, bet neuzskatu, ka ir īstais laiks atteikties no radariem. Manuprāt, tas ir tehnisks jautājums, kas jārisina visām ministrijām kopā. Tā nav, ka fotoradari neienes ienākumu. Cits jautājums par uzturēšanas izmaksām. Esam rosinājuši CSDD savā pusē skatīties uz izmaksām, bet teikt, ka dzīvosim turpmāk bez radariem, – tas būtu nepareizs signāls sabiedrībai,” norāda Linkaits.

Patlaban Iekšlietu un Finanšu ministrijas veic pārrunas par uzstādīto fotoradaru darbību ilgtermiņā. Lai arī valdība iepriekš lēma, ka pirmās kārtas radari turpinās darboties, finansējuma šim mērķim nav un – būt vai nebūt radariem – nu izšķirsies atbildīgo ministriju diskusijās un naudas meklējumos.

Plašāk skatieties TV3 Ziņu sagatavotajā sižetā!