Komentāri
Par katru auto, kas pārkāpj izmešu standartus, ražotājiem turpmāk nāksies maksāt līdz 30 000 eiro sodu
EPA/SCANPIX

Pērn atklājās, ka virkne auto-ražotāju krāpjas ar izmešu rādītājiem. Mašīnas tiek reklamētas kā dabai draudzīgas un tā arī uzvedas laboratorijās, taču- kad nonāk uz ceļa- viss ir pavisam citādāk. Eiropas Savienībā patlaban tiek ieviestas arvien bargākas soda sankcijas, kas draudēs autoindustrijai, ja to vēl kādreiz noķers par līdzīgu krāpšanos.

Tā dēvētais “dīzeļgeitas” skandāls sākās 2015. gadā, kad ASV apsūdzēja vienu no lielākajiem Eiropas autoražotājiem “Volkswagen”, ka tas dzinējus apzināti noregulē tā, lai laboratoriskos testos tie uzrādītu mazāk kaitīgu izmešu nekā braucot pa ceļiem. Atšķirība starp testiem un realitāti bija pat četrdesmitkārtīga. Skandālam izvēršoties, atklājās, ka krāpies ne tikai “Volkswagen”, bet daudzi ražotāji. Turklāt par šo krāpšanu jau ilgi zinājušas ne tikai vairāku valstu valdības, bet arī Eiropas Komisija. Tādēļ Eiropas Parlaments tagad nobalsojis par jaunām prasībām izmešu testiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Darbu ir noslēgusi arī parlamentā izveidotā “dīzeļgeitas” izmeklēšanas komiteja. Viens no tās galaziņojumā ietvertajiem ieteikumiem – izveidot centralizētu Eiropas autoceļu aģentūru, līdzīgu tām, kas jau regulē gaisa satiksmi, dzelzceļus un jūras transportu. Šī aģentūra varētu uzmanīt, lai valstis vairs nekrāpjas ar izmešu testiem. Šo ierosmi gan deputātu vairākums neatbalstīja. Arguments – tā tikai lieki vairotu birokrātiju.

 

Tā vietā lielākas pilnvaras uzraudzīt autoražotājus piešķirtas Eiropas Komisijai, kurai tagad būs arī tiesības sodīt testu apkrāpējus ar līdz pat 30 000 eiro par katru neatbilstošo automašīnu.

Jaunie testēšanas noteikumi varētu paātrināt hibrīddzinēju un elektromobiļu popularitātes pieaugumu Rietumeiropā.

 

 

Marta sākumā publicēti aprēķini, ka krāpšanās ar auto izmešu daudzumu Eiropā varētu maksāt aptuveni 1200 cilvēku dzīvību – tik daudz cilvēku priekšlaicīgi nomirtu nenovērstā gaisa piesārņojuma dēļ.

 

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl