No valsts grants ceļiem labā stāvoklī ir tikai 8%

3 komentāri

Par kritisko situāciju uz grants ceļiem šodien diskutēs Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē. Par to, kādā stāvoklī tie ir un cik daudz naudas tiek ieguldīts. Jautājumu par izdangātajiem ceļiem šonedēļ aktualizēja Bauskas novada iedzīvotāji un deputāti, taču ik pavasari un rudeni šis ir sāpīgs jautājums autovadītājiem daudzviet Latvijā.

Grants ceļi ir gan valsts, gan pašvaldību pārziņā. No valsts ceļiem grants ceļi ir vairāk nekā puse, un kopā tie ir 11 tūkstoši kilometru, bet pašvaldību pārziņā ir gandrīz 30 tūkstoši kilometru grants ceļu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Novērtējums liecina, ka no valsts grants ceļiem labā stāvoklī ir tikai 8%. Vēl 50% ir apmierinošā, bet 42% ir sliktā stāvoklī. Šogad grants ceļu izturību īpaši pārbaudījušas biežās temperatūras maiņas, kad salam un sniegam sekojis atkusnis un tad atkal sals.

Tā kā daudzi no šiem ceļiem ir ar ļoti mazu satiksmes intensitāti – vien līdz simts automašīnām diennaktī – to sakārtošana, ņemot vērā mazo finansējumu, nav prioritāra. Ikdienas uzturēšanai šogad atvēlēti 15 miljoni eiro, un pēdējos gados vērojama tendence šim finansējumam samazināties.

Savukārt remontiem uz vietējiem un reģionālajiem ceļiem atvēlēta neliela daļa kopējā finansējuma jeb 9,5 miljoni eiro, lai gan ik gadu vajadzētu krietni lielāku summu – ap 130 miljoniem.

Tomēr šogad remontdarbu apjoms pieaugs – pērn tie notika 41 kilometra garumā, bet šogad plānoti 200 kilometru garumā.

Savukārt pašvaldībām līdz 2019. gadam grants ceļu sakārtošanai pieejams Eiropas Savienības atbalsts kopumā 127 miljonu eiro apmērā, un virkne pašvaldību to ir izmantojušas.

TOP komentāri

  • oss
    +1 +1 0

    oss

    Tā ir...parasts cilvēks nospers eiriku-ieliks cietumā,spersi miljonus-būsi godājams cilvēks...Nahren tad vispār maksājam to ceļa nodokli!!!Lai uzdzīvotu tie tur augšā?!!!?
  • zina alonderite (ex runga)
    +1 +1 0

    zina alonderite (ex runga)

    visur kur lauku celi ir bedraini no bartas uz siksniem vispar nav izbraucams kur tad ir ta naudina,....
  • es
    +1 +1 0

    es

    Toties atbildīgās amatpersonas,ceļu būvnieki,ceļu uzturētāji,CSDD un ministrijas dzīvo cepuri kuldami.Jo nauda par nodokļiem taču ienāk un ienāk ļoti skaista summa.Valstī nav saimnieka,kurš reiz par visām reizēm sāktu vai nu atlasit no darba vai sēdināt čurķī par nolaidību.Kā var saņemt algu,krāpt valsti,ja cilvēki sēžot savos amatos,neizpilda to kas viņiem ir jāpilda.Kāpēc tādiem maksa algu???Nav rezultāta,nav algas un punkts.Un nevajag te pļūtīt ka pie visa vainojams finansējums.Tādi līdzekļi kas tiek iegūldīti ceļos,strādnieki ar grābekļiem un lāpstām varētu tos ceļus daudz kvalitatīvākus un daudz garākus posmus ieklāt.Firmas tikai iegulda agregātos,tehnikā,ceļ sev lepnus ofisus,izklaidējas ārzemju komandējumos,uztur lepnus auto parkus,bet ceļi kā ir nekvalitatīvi,tā ir.Kā teikt,kāds firmas vadītājs,tāds darba rezultāts.Tieši tāpat kā mums prezidents un ministru prezidents.Tāpēc ka tādi gļēvuļi un izsaimniekotāji vada šo valsti,tāpēc arī tik skaisti dzīvojam.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl