Naudas trūkuma dēļ novākti ātruma mērītāji uz Tīnūžu-Kokneses šosejas

8 komentāri

Kamēr Lietuvā jau 25 šoseju posmi aprīkoti ar vidējā ātruma mērīšanas kamerām, Latvijā vienīgās šāda veida ierīces aizvadītā gada beigās novāktas. Nav naudas. Gan policija, gan satiksmes eksperti ir vienisprātis – šie rīki disciplinē braucējus, un spilgts pierādījums tam ir Tīnūžu šosejas posms, kurā kameru darbības laikā nebija avāriju.

Uz jautājumu, kad un vai vidējā ātruma mērītāji varētu atgriezties uz Latvijas ceļiem, atbildes nav. Valsts iestādes no neērtā jautājuma izvairās, aicinot to uzdot citiem satiksmes uzraudzībā iesaistītajiem.

No aprīļa līdz oktobrim Tīnūžu šosejas posmā darbojās vidējā ātruma mērīšanas kameras. Tās uzstādīja uz jau esošajiem fotoradariem, jo šādā veidā varēja viegli atrisināt jautājumus ar elektroapgādi. Īpaša datorprogramma, vadoties no kameru datiem, izrēķina braucēja ātrumu un pārkāpējiem piemēroja sodus. Pilotprojekts izmaksāja 200 000 eiro. Ieguvums – krietni uzlabojās drošība. Posmā, kur pirms tam bija asiņainas, traģiskas avārijas, neviena nopietna negadījuma. Projektam beidzoties, kameras noņēma. Avārijas atsākās.

“Jo vairāk šādu posmu, jo satiksme būtu krietni mierīgāka, drošāka, visi būtu tikai priecīgi. Es varu salīdzināt ar Lietuvu. Lielāka valsts, protams, bet viņiem ir šādi 25 ceļu posmi, viņi plāno virzīties uz 100 posmiem. Vajadzētu sākt ar mazumiņu, tie ceļa posmi ir gana daudz, kur varētu uzstādīt. Vairāk saistīts ar vietām, kas ir ārpus pilsētas,” norāda Valsts policijas pārstāvis Normunds Krapsis.

Uz jautājumu, cik šādu vidējā ātruma kameru vajadzētu uz Latvijas ceļiem, policija aicināja interesēties Ceļu satiksmes drošības direkcijā. Tā savukārt uzsver, ka ir tikai politisku lēmumu izpildītāji, par ceļu drošības politiku atbild Satiksmes ministrija. Tur skaidro, ka komentāra sniegšana jāsaskaņo ar Satiksmes ministru, bet jautājumu, visticamāk, vajadzētu uzdot Iekšlietu ministrijai, kuras pakļautībā ir ceļu policija. Tēma tiek mētāta kā karsts kartupelis.

“Skaidrs, ka tie [radari – kameras] “atpelnās”. Pat ja neatpelnītos, vajadzīga satiksmes drošībai. Nav problēmu “futbolēt” no vienas ministrijas uz otru, jo notiek satiksmes drošības padomes sēdes. Tur tie abi ministri sēž plecu pie pleca. Lai atnāk uz sēdi un izrunā – kurš, kuram, ko un kas trūkst. Viņi savā starpā koķetē, dodot mājienus medijiem, mums jāsaprot, kas trūkst. Viņi nerunā skaidru valodu, ko nevar savā starpā sakārtot,” teic satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Nākamā Ceļu satiksmes drošības padome paredzēta februāra beigās. Jāpiemin, ka patlaban uz ceļiem darbojas 100 stacionārie fotoradari. Valsts policijas rīcībā ir 12 pārvietojamie fotoradari.

Pērnā gada nogalē pamatīgu ažiotāžu sacēla Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra paziņojums, ka  mērķis uzstādīt vēl 50 fotoradarus un 50 to mulāžas būs jāatliek, jo finansējums arī šī projekta attīstībai nav piešķirts.  Iekšlietu ministrs solīja naudu meklēt un problēmu risināt. Acīmredzot, radaru jautājums tiks cilāts arī nākamajā ceļu drošības padomes sēdē.