“Man virsū uzbrauca divi vagoni ar oglēm!” Dzelzceļa drošības mēnesī uzsākta informatīva kampaņa

Pievienot komentāru

Pārdroša rīcība, noteikumu pārkāpšana, reibums un neuzmanība – tie ir iemesli, kas katru gadu izraisa traģiskus nelaimes gadījumus uz dzelzceļa sliedēm. Šogad vien bojā gājuši jau 15 cilvēki, četri guvuši smagas traumas. Sākoties jaunajam mācību gadam, uzsākta informēšanas kampaņa – “Septembris – dzelzceļa drošības mēnesis”.

Rīgas Stacijas laukumā izvietotā baisā instalācija ar melniem cilvēku siluetiem, iezīmētiem ar dzimšanas un miršanas gadskaitļiem reizē ir gan kā veltījums šogad uz dzelzceļa sliedēm bojāgājušiem, gan kā skaudrs atgādinājums – dzelzceļš  ir paaugstinātas bīstamības vieta, un sliežu tuvumā jābūt īpaši piesardzīgiem.

Šogad dzīvību uz sliedēm zaudējuši jau 15 cilvēki, bet četri guvuši smagas traumas. Iemesli dažādi – gan pašnāvības, gan reibums, bet lielā mērā  – tieši neuzmanība.

“Pēdējos gados mums arvien vairāk ir video novērošanas kameras uzstādītas uz peroniem, pārbrauktuvēm, un mēs varam redzēt, kā tie negadījumi notiek. Ir gadījumi, kad cilvēks ir nodūris galvu, pat nepaceļ, skatiens telefonā un vēl austiņas ausīs un šķērso sliežu ceļu. Tā, protams, ir bezatbildīga rīcība,” skaidro “Latvijas dzelzceļa” galvenais tehniskais direktors Dainis Zvaners.

Nelaimes pārsvarā notiek vietās, kur sliedes šķērsot aizliegts, taču negadījumi notiek arī uz pārejām.

Uz dzelzceļa sliedēm īsi pirms sestās dzimšanas dienas cieta Aleksandrs Ronis, kuram tagad ir 21 gads. Viņš joprojām spilgti atceras notikušo – gribējis draugiem padižoties, ka var pieķerties garām braucošam kravas vilcienam. “Man virsū uzbrauca divi vagoni ar oglēm. Es vairākas dienas pavadīju komā, slimnīcā, kad pamodos, man jau bija seši gadi, es biju bez kājām un kristīts.”

Aleksandrs Ronis
Latvijas sēdvolejbola komandas uzbrucējs

Manā gadījumā tā kļuva ļoti liela traģēdija visai manai ģimenei un tuviniekiem. Tie ir sirmie mati, ļoti daudz stresa, ļoti daudz nervu prasa. Manā gadījumā es vispār varēju palikt slimnīcā uz operāciju galda, tā kā mani vienkārši ārsti ir salikuši kopā. Vecākiem tas bija ļoti liels satraukums. Nu pēc tā visa negadījuma maniem vecākiem nācās uztaisīt gaismas slēdžus zemāk.

Kamēr “Latvijas dzelzceļš” sola uzlabot infrastruktūru – būvēt žogus, ierīkot drošības labirintus un skaņu signalizācijas sistēmas, psihoterapeiti aicina vecākus un skolotājus pievērst uzmanību bērniem un pusaudžiem. Nomākts garastāvoklis, izolēšanās, skolas bastošana – tās ir pazīmes, ko nedrīkst atstāt bez ievērības.

“Tas, starp citu, notiek ļoti bieži, ka pusaudži paši sāk runāt, tostarp par pašnāvības domām, par to, ka viņiem ir grūti tikt galā ar visām emocijām, ar lietām, kas viņu dzīvē notiek, bieži tas izpaužas kā rētas uz viņu rokām, graizīšanās. Parasti jau šīs lietas gan vecāki, gan skolotāji pamana. Vienīgi ne vienmēr tam ir kaut kas sekojis, un reizēm to pusaudzi, kas ir staigājis nomākts trīs, sešus mēnešus, varbūt gadus, ir iespējams noķert, pirms viņš ir līdz šīm sliedēm ticis,” uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs.

Drošības kampaņas rīkotāji arī atgādina, ka vilciens nav automašīna, ko var apturēt dažu sekunžu laikā. Vilciena sastāvs, uzsākot strauju bremzēšanu, apstāties spēj vien pēc trim, četrām minūtēm.