LNT skaidro: kas ir “transports pēc pieprasījuma”, un vai tas der visiem

Pievienot komentāru

Pakalpojums – transports pēc pieprasījuma, kas eksperimentālā kārtā darbojas vairākos novados, – nupat sāka darboties arī Ziemeļvidzemē. LNT Ziņu TOP10 skaidro, vai tā ir jaunā sabiedriskā transporta nākotne arvien tukšākajos Latvijas novados, un vai projekts nebeigsies brīdī, kad nebūs Eiropas Savienības naudas.

Alūksnes autoosta. Ikdienā šeit pienāk un atiet vairāki reģionālie reisi uz novada centriem. Taču viens busiņš ir atšķirīgs. Tā logā ielikts uzraksts ”Transports pēc pasūtījuma”.

“Šis pakalpojums nekādā veidā nav kā sabiedriskā transporta aizstājējs, kustība paliek tā pati. Mēs nodrošinām cilvēkiem vēl vienu iespēju – tur, kur tas nekursē,” uzsver Vidzemes plānošanas reģiona mobilitātes centra koordinatore Marta Riekstiņa.

Pirmo reizi šis jēdziens parādījās jau pirms sešiem gadiem. Ideju aizguva no Austrijas. Primāri modelis gan ir domāts nerentabliem maršrutiem jeb tādiem, kur pasažieru plūsma ir neprognozējama, tādēļ autobuss tiek palaists tikai tad, ja ir zināms, ka būs ko vest.

Tikmēr Latvijas gadījumā mērķauditorija ir cita. Tie iedzīvotāji, kuri dzīvo attālināti un pie kuriem speciāli jāiebrauc.

Kopumā viena brauciena laikā busiņš piestāj pie vairākām mājām un visai nomaļiem lauku ceļiem. Lai tas notiktu, cilvēkiem 24 stundas iepriekš pakalpojums jāpiesaka, minot arī brauciena iemeslu.

Vietējie norāda, ka viņu mobilitātes problēma ir saistīta tieši ar nomaļo dzīvesvietu, kuru līdz šim bijis jārisina saviem spēkiem.

Par šiem pārvadājumiem pašiem pasažieriem nav jāmaksā. Izmaksas sedz Eiropas Savienības līdzekļi, jo šis ir pilotprojekts. Piemēram, Alūksnes novadā ir 3,50 eiro par katru nobraukto kilometru. Tikmēr citā projekta izmēģinājuma vietā Mazsalacas novadā – 2,99 eiro. Tas atkarīgs no nolīgtā pārvadātāja piedāvājuma, kā arī sistēmas, kas atšķiras.

“Mazsalacā testējam citu pilota veidu, lai saprastu, kurš ir labākais veids, kā vest cilvēkus, kā pieteikt zvanus, braucienus. Vai tas ir efektīvāk atsevišķās dienās, vai jebkurā dienā, kā tas ir Mazsalacas gadījumā,” skaidro Riekstiņa.

Transports pēc pieprasījuma Mazsalacas novadā piebrauc pie mājas, aizved, kur vajag, pagaida un ved atpakaļ. Gluži kā personalizēts taksometrs, tikai tas jāpiesaka 24 stundas iepriekš. Ja pakalpojumu piesaka vairāki cilvēki, tiek norīkots mikroautobuss.

Tikmēr pilotprojektā Alūksnes novadā autobuss aizved līdz autoostai, tad norunātā laikā ved atpakaļ. Turklāt ne ik dienas, bet – reizi nedēļā.

Ja Mazsalacas novadā transportu var pieprasīt jebkurā ciemā, jebkurā dienā un laikā, tad Alūksnes novadā Mārkalnes un Alsviķu iedzīvotāji braukt varēs trešdienās, Ilzenes ļaudis – ceturtdienās, bet Jaunlaicenē un Veclaicenē transportu varēs pieprasīt piektdienās. Par šiem pārvadājumiem pašiem pasažieriem nav jāmaksā.

Pilotprojekts-tests turpināsies aptuveni gadu. Tad tas patiešām var aprauties un var arī turpināties. “Ja atsaucība būs liela, cilvēki turpinās braukt un būs interese, tad arī attiecīgi šos datus analizēsim un sadarbībā ar pašvaldībām vai valsti skatīsimies, kā varam darboties,” norāda Vidzemes plānošanas reģiona mobilitātes centra koordinatore.

Citu projektu, taču tieši ar tādu pašu nosaukumu – Transports pēc pieprasījuma, realizē Autotransporta direkcija. Taču atšķirībā no Vidzemes plānošanas reģiona šos izdevumus sedz nevis ES, bet gan valsts. Tiesa, ne visos gadījumos iesāktais pilotprojekts pēc tam ir pāraudzis reālā maršrutā, turklāt arī shēma, kā pats projekts darbojas, ir nedaudz savādāka.

Autotransporta direkcijas projekti pie pasažiera nedodas uz mājām, bet darbojas konkrēta maršruta ietvaros. Autobuss būs, ja tas tiks savlaicīgi pieteikts. Taču arī pie mazas pasažieru plūsmas tā nevarot būt pārāk maza. Pēc autotransporta direkcijas pārstāves sacītā, modelis ir dzīvotspējīgs, ja to izmanto vismaz viens cilvēks dienā, kuram tas jāpiesaka diennakti iepriekš.

Šobrīd modelis darbojas nogrieznī Liepāja-Rucava-Nida. Autobuss normāli kursē starp Liepāju un Rucavu, bet līdz Nidai tikai tad, ja ir pieprasījums. Tas nav liels, taču – pietiekams.

Līdzīga sistēma darbojas maršrutā Dobele-Bukaiši. Mazā pasažieru skaita dēļ no Bukaišu skolas vai vēl tālāk arī ieviest transports pēc pieprasījuma. Jāzvana, ja autobusam pasažieris jāuzņem. Taču šeit papildus nogrieznis var būt likvidēts.

Sāktais pilotprojekts noslēgsies nākamgad septembrī. Ja tas risinās iedzīvotāju mobilitātes problēmas, Vidzemes plānošanas reģions iesniegs priekšlikumu Satiksmes ministrijai šādu pārvietošanās veidu iekļaut valsts apmaksātajā pasažieru pārvadājumu sistēmā.