Ļaundaru nodedzinātā polimēra caurteka Vangažos ar citu materiālu aizvietota netiks

4 komentāri

Ziņu lentēs šonedēļ bija informācija par notikumu, kas pirmajā brīdī šķiet gana bezjēdzīgs un neticams. Ļaunprātīgi tika aizdedzināta caurteka. Tā ir apakšzemes caurule, kas atradās zem šosejas. Ļaundarus piesaistīja caurtekas gals – tas ir no plastikāta. Papildus vainīgo meklēšanai radies arī jautājums, vai caurteku vajadzēja būvēt no materiāla, ko var šādi sabojāt.

Braucot pa šoseju jūs, visticamāk, neiedomātos, ka tieši šajā vietā ir caurteka. Tā arī nepiesaistītu uzmanību. Taču tieši iepretim ir Vangaži, daudzdzīvokļu mājas. Katrā gadījumā ar vainīgo meklēšanu nodarbojas Valsts policija.

Likumsargu redzeslokā jau nonākuši divi pusaudži, kas varētu būtu saistīti ar šo gadījumu. Ja “Latvijas Valsts ceļi” nolems pret viņiem celt prasību, trieciens ģimenēm varētu būt milzīgs – kopējā zaudējumu summa tiek lēsta ap 50 000 eiro.

Lai arī no malas šķiet, ka nodedzināta tikai caurtekas ārējā daļa, uguns skārusi ari to daļu, kas ir zem šosejas. Vismaz sešu metru garumā.

“Tuvākajās dienās robots apsekos arī visā garumā. Iespējams, ka ir vēl tālāk par sešiem metriem. Tas nav tikai pašā sākumā. Ir diezgan plaši bojājumi,” saka “Latvijas Valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova.

Milzīgā summa saistīta ar to, ka caurtekas nomaiņas gadījumā nāktos atsegt tikai šovasara uziieto asfalta segu.

Gaidījums ne vienam vien autovadītājam raisījis jautājumu – kādēļ ūdens novadīšanai nav tikušas izmantotas no huligāniem vieglāk pasargājamas, proti, betona caurules. Kā TV3 Ziņām sacīja “Latvijas Valsts ceļos” – tās tiek izmantotas. Taču vērtējot, kur tās nepieciešamas. To apliecina arī Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Viktors Haritonovs: “Veidojot ceļa segumu ar vairākiem konstruktīviem slāņiem vai tas ir ierakums, uzbērums – tur no šiem apstākļiem jāparedz šis te caurtekas materiāls, materiāla īpašības jānodefinē.”

“Mazās caurtekas, kā piemēram šī arīdzan mēdz būt no dažādiem materiāliem – betons, tērauds, kā arī polimēra. Atkarīgs ir no projekta, no izmaksām, taču galvenais, kas tām jānodrošina – specifikācijas prasības,” skaidro Kononova.

Polimēra caurteka, kā šī, tiek uzskatīta par piemērotām gadījumos, kad nepieciešams novadīt salīdzinoši nelielu ūdens daudzumu, piemēram, strautu vai tērcīti. Polimēra transportēšana un ieklāšana ir lētāka, turklāt elastības īpašību dēļ tās ir pateicīgas vietās, tieši zem brauktuvēm.

Viktors Haritonovs no RTU pārliecināts, ka atteikšanās no polimēra būtu solis atpakaļ: “Polimēra caurtekām es redzu vairākas pozitīvas īpašības, bet šī degšana ir negatīva. No tā nevaram izvairīties. Šeit vēl ir tāds interesants aspekts – polimēra izmantošana tikta sākta salīdzinoši nesen – pagājušā gadsimta 30 gados. Tas bija ļoti inovatīvi. Šobrīd cīnāmies, lai materiālu padarītu biodegradējamu, tas gan vairāk attiecas uz maisiņiem. Šeit otrādi nepieciešams, lai daba viņi nedegradē un daba arī to nedegradēs.

Latvijas ceļu tīklā kopumā ir 36 000 dažādu materiālu un dažādu diametru caurteku. Līdz šim līdzīgi gadījumi, kā šis ar dedzināšanu nav bijis. Cita ceļa infrastruktūra gan piedzīvo regulārus postījumus. Piemēram, remonta laikā izliktās zīmes. Konkrētās caurtekas remontdarbi varētu notikt nākamgad,

“Tas materiāls nav šķērslis. To betona caurteku pie lielas vēlmes noteikti un izpostīt. Tas tikai prasīs lielākus pūliņus,” saka “Latvijas Valsts ceļu” pārstāve.

Katrā gadījumā viens šāds negadījums būvniekiem vēl neliek kādus alternatīvus materiālus izmantot. Tas par ko būtu vērts domāt – kā šādas vietas norobežot vai piemēram, uzstādīt videonovērošanu.