Latvijas starptautisko kravu pārvadātāji bažījas par nākotni

7 komentāri

Asociācija “Latvijas Auto”, kas pārstāv teju 400 autopārvadātājus, aicina atbildīgos politiķus pieņemt lēmumu, ka Latvija vēršas Eiropas Tiesā pret Eiropas Savienības jauno transporta regulējumu kopumu jeb “Mobilitātes pakotni”. Formāli tās mērķis ir radīt cienīgākus darba apstākļus un labāku apmaksu šoferiem tālbraucējiem. Taču realitātē virkne jauno citu prasību Latvijas un Austrumeiropas kravu autopārvadātājus izspiedīšot no pakalpojumu sniegšanas bagātajos Rietumeiropas tirgos.

Tiesāties ar Eiropas Savienību gatavojas Polija un Lietuva. Kopumā jau tā šobrīd Covid-19 dēļ starptautisko kravu pārvadātājiem šis ir grūts laiks.

Latvijā reģistrētajiem starptautisko kravu autopārvadātājiem, kas galvenokārt darbojas Centrāleiropā un Rietumeiropā, apjoms pirmajā pusgadā ir samazinājies par 30%, lielai daļai pat par 40%. Attiecīgi arī ienākumi. Iemesls – Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu dēļ kritās pieprasījums pēc kravu pārvadājumiem, piemēram, rūpnieciskajā ražošanā.

“Rūpnīcas pārtrauca darbu. Cilvēki rūpnīcās nevar atrasties, tas nozīmē, ka kravu plūsma samazinājās. Tas, ka robežas kravām bija vaļā, nenozīmēja, ka kaut ko kraus un vēdīs uz citu rūpnīcu. Tas posms no ķēdes izkrita,” saka “Latvijas Auto” ģenerālsekretārs, valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Covid-19 ierobežojumi joprojām rada grūtības Latvijā piesaistīt šoferus tālbraucējus no trešajām valstīm. Viņi esot vismaz 30% nozares darbaspēka. No trešajām valstīm, kas ir Covid-19 sarkanajā sarakstā, nevarot vairs uzaicināt viesstrādniekus, jo Latvijas puse liedzot atjaunot uzturēšanās atļaujas. Rezultātā – pārvadātājiem trūkst darbinieku.

“Ja mēs šobrīd nevaram paņemt kvalificētu viesstrādnieku no Baltkrievijas, no Ukrainas, jo viņiem nepagarina uzturēšanās atļaujas masveidā. Šobrīd veidojas milzīgs vakuums. Nedodot uzturēšanās atļaujas viesstrādniekiem, nepagarinot, rodas liels šoferu deficīts. (TV3: Vai arī jūsu uzņēmuma šoferiem nav pagarinātas atļaujas?) Jā,” atbild ”Heisterkamp Transports Latvia” izpilddirektors Ivars Bārbals.

Lielākais trieciens kravu autopārvadātājiem vēl tikai priekšā. Eiropas Savienība veikusi nozares reformu, un drīz spēkā stāsies tā sauktā Mobilitātes pakotne. Latvijas uzņēmējus satrauc tajā esošā prasība – katru astoto nedēļu kravas auto ir jādzen atpakaļ uz valsti, kur uzņēmums reģistrēts. Līdz šim liela daļa Latvijas kravu pārvadātāju dzina auto atpakaļ tikai reizi gadā. Auto vienmēr atradās citviet Eiropā, mainījās tikai šoferi ik pa sešām nedēļām.

“Praktiski pēc 18 mēnešiem, ja tā tiks realizēta, iespējams, 50% no autopārvadātājiem neeksistēs vienkārši. Atgriezt mašīnu reizi astoņās nedēļās uz Latviju nav iespējams. Mūsu uzņēmums strādā pa visu Eiropu, bet kravas uz Latviju neved. Ja jāatgriež mašīnas, tas būs problemātiski, tas sadārdzinās pašizmaksu,” stāsta ”Heisterkamp Transports Latvia” izpilddirektors.

“Pilnīgi noteikti uzņēmumu skaits samazināsies. Nozarei tas būs ļoti liels trieciens. Zinu, ka ļoti daudzi jau reģistrē savas darbības ārvalstīs un reģistrē savu darbaspēku ārvalstīs,” pauž globālās loģistikas kompānijas ”Samskip-Latvia” valdes priekšsēdētāja Ilze Zaula.

Vienīgais risinājums – apstrīdēt “Mobilitātes pakotni” Eiropas Tiesā. To darīt gatavojas jau Lietuva un Polija. Asociācija “Latvijas Auto” sagaida, ka arī Latvija darīs to pašu. Jaunie ierobežojumi ne tikai liedz īstenot Eiropas Savienības tiesības par brīvu piekļuvi vienotajam tirgum.

“Un kur tad paliek vēl “GreenDeal” jeb zaļā vienošanās, ja desmitiem tūkstoši mašīnu būs tagad jādzen cauri visai Eiropai, lai tikai atzīmētos mītnes valstī un brauktu atpakaļ?” vaicā ”Heisterkamp Transports Latvia” izpilddirektors.

Latvijas kravu pārvadātājiem neizpratni “Mobilitātes pakotnē” rada vēl kāda cita prasība – šoferiem tālbraucējiem ik pēc četrām nedēļām būs jāatgriežas mājās.

“Šobrīd bija tā, ka autovadītājs varēja strādāt ilgāku laiku, piemēram, sešas nedēļas. Mums bija tā, ka sešas nedēļas strādā, divas nedēļas mājās. Bija šoferi, kas strādāja astoņas nedēļas. Šobrīd būs tā, ka ik pēc četrām nedēļām šoferim jāatgriežas atpakaļ Latvijā. Tas nozīmē, ka, manā uztverē, viņiem būs mazāka samaksa. Viņiem būs īsāks darba laiks,” vērš uzmanību globālās loģistikas kompānijas ”Samskip-Latvia” valdes priekšsēdētāja.

Nav arī atbilde uz jautājumu – ko tādā gadījumā darīt ar šoferiem, kas ir trešo valstu pilsoņi un ir Latvijā nofraktēti darbam Eiropā.

“Ja viņam māja ir Kazahstānā, Baltkrievijā, Krievijā vai Uzbekistānā. Kā viņš atgriezīsies mājās? Tas gandrīz nav iespējams. Viņš katru ceturto nedēļu atgriezīsies Latvijā un te paliks motelī, viesnīcā vai vietā, ko nodrošinās darba devējs,” stāsta “Latvijas Auto” ģenerālsekretārs un valdes priekšsēdētājs.

Asociācijā “Latvijas Auto” akcentē, – Eiropas Savienības ieviešamā “Mobilitātes pakotne” Latvijas uzņēmējiem radīs nevajadzīgi lielas papildu izmaksas. Latvijas kravu autopārvadātāji kļūs mazāk konkurētspējīgi. Uzņēmējiem aizdomas – tas darīts, lai mūsu reģiona valstu kompānijām vairs nebūtu izdevīgi operēt Rietumeiropas tirgos. Izspiestu mūs no tiem. Lielākajai daļai Latvijas kravu pārvadātāju galvenie tirgi ir Rietumeiropā un Centrāleiropā.