Latvijas pašvaldību tilti – bumba ar laika degli

5 komentāri

Valsts kontrole ceļ trauksmi par Latvijas tiltu tehnisko stāvokli. Iestādes jaunākā revīzija parāda daudz problēmu – gan Rīgā, gan novados. Atbildīgie sola domāt par risinājumiem.

Latvijā ir aptuveni 3000 tiltu. Lielākoties būvēti 1960. un 1970. gados, un vairāk nekā trešdaļa no tiem ir pašvaldību īpašumā. Tieši šos vietvaru pārvadus savā jaunākajā revīzijā aplūkojusi Valsts kontrole, un secinājumi nav iepriecinoši. “Ļoti lielā daļā par Latvijas tiltiem mēs nezinām, kādi tie ir,” vērš uzmanību Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Attiecīgi nav arī pārliecības, vai šie pārvadi vispār ir droši. Novadu pašvaldības tikai 16% gadījumu vispār pienācīgi apzina to īpašumā esošo tiltu stāvokli. Situācija ar apsekošanu pilsētās ir labāka, taču tur cita problēma. Ieteikumi pēc pārbaudēm gluži vienkārši netiek realizēti dzīvē.

To, kādas problēmas var rasties situācijās, ja vajag kādu tiltu slēgt, lieliski varējām redzēt Rīgā laikā, kad nācās drošības apsvērumu dēļ aizvērt Augusta Deglava pārvadu. Valsts kontroles secinājumi ieskicē drūmu ainu arī par Latvijas galvaspilsētas saimniecību.

Tas, ka tiltu stāvoklis Rīgā ir gauži bēdīgs, nav nekāds pārsteigums. Pēc pārbaudēm – 90% gadījumu ieteikumus neievieš noteiktajā termiņā vai apmērā. Turklāt galvaspilsētā, laikus neremontējot deviņus tiltus, to remontdarbu izmaksas pieaugušas par pusmiljonu eiro.

Pilsētas mērs Mārtiņš Staķis (PP) pie tā vaino priekštečus: “Tāda bijusi iepriekšējās administrācijas izvēle – būvēt dārgus objektus, bet nerūpēties par tiltiem. To mēs teicām pirms vēlēšanām, un Valsts kontroles to tikai vēlreiz apliecina. Esam lūguši valdības palīdzību – aizdot mums vajadzīgos līdzekļus, lai vismaz piecus lielākos tiltus un pārvadus sakārtotu.”

Valsts kontrole situāciju vērtēja 11 pašvaldībās. Pēc revidentu aplēsēm, novados vien gandrīz 85 miljoni eiro būtu nepieciešami esošo tiltu atjaunošanai un jaunu būvniecībai. Lai arī formālais iemesls bēdīgajai situācijai ar tiltiem ir finansējuma trūkums, jautājums ir arī par prioritātēm.

“Gadījumā, kad tiek lemts, vai nebūvēt kādu strūklaku vai peldbaseinu, varbūt jāpadomā, kā piešķirt naudu tiltu pilnveidošanai. Lai nebūtu tā, ka pašvaldība vienā dienā ir situācijā, kad skolēniem nav iespējams nokļūt skolā, kad komersantiem nav iespējams izvest savu gatavo produkciju vai galu galā lauksaimniekiem nav iespējams aizvest graudus vai saražoto pienu,” teic Valsts kontroles padomes loceklis.

“Pieklibo” arī uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi”, kam jāpārrauga, kā pašvaldības uztur savus tiltus, taču revidenti atklājuši, ka uzņēmums neziņo par vietvarām atbildīgajai ministrijai gadījumos, kad novadi norādījumus neņem vērā. “Latvijas Valsts ceļi” atzīst nepilnību, bet akcentē, – pašvaldību tilti ir un paliek pašu pašvaldību atbildība.

“Kāds kopumā ir pašvaldību tiltu tehniskais stāvoklis, varētu teikt, ka, visticamāk, līdz galam to neviena institūcija Latvijā nepārzina,” atzīst “Latvijas Valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova.

Lielas cerības, ka pašvaldību tiltu pārvaldība uzlabosies tagad, kad Latvijas vietvaras kļuvušas lielākas un administratīvi jaudīgākas. Revīzijā aplūkoto novadu vadītāji problēmas atzīst un sola meklēt risinājumu – cik nu rocība ļaus. Talkā gan būtu jānāk arī valdībai, jo bijuši gadījumi, kad pat aizdevumu Valsts kasē nevar paņemt, lai pārvadu savestu kārtībā.

“Viens variants ir uzlikt pēc inspekcijas zīmi, ka tur jāsamazina svara ierobežojums vai distance. Ja nav resursu, tā ir viena izeja, kuru mēs, protams, negribētu pieļaut,” norāda Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA).

“Lai teiktu, ka varēsim uzreiz atjaunot virkni tiltu, diez vai tas būs iespējams, bet, protams, tur, kur mums eksperts ir norādījis, ka jāveic uzlabojumi nekavējoties, tur mēs arī reaģējam,” stāsta Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA).

“Parāda to kopējo problēmu. Ne Eiropas projekti, ne īsti kredīts, nekādu citu atbalsta mehānismu pašvaldībām nav. Ceru, ka šī revīzija liks par to aizdomāties un iedos kādu pozitīvu grūdienu. Kā minimums paņemt kredītu valsts kasē. Tad jau pašvaldības plānveidīgi tiltu pēc tilta spēs sataisīt,” saka Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs (LRA/LZS)

Arī Satiksmes ministrija atzīst, ka pašvaldību tiltu uzraudzība, uzturēšana un finansēšanas kārtība jāuzlabo.

5 komentāri

Aktuālie Zebras un Auto ziņu video

"Rīgas satiksme" ievieš ar telefonu skenējamas QR kodu biļetes

"Zebra" pēta jauno veloceliņu radīto haosu Duntes ielā

"Zebra": Bruņinieku ielā jauns risinājums velobraucējiem - ar ko jārēķinās satiksmes dalībniekiem?

Leģendām apvītais "RAF" autovilciens - no Maskavas olimpiādes līdz restaurācijai un Rīgas Motormuzejam

"Zebra": Kaut kā ir jātiek galā ar kreisajiem pagriezieniem!

Latvijas pašvaldību tilti - bumba ar laika degli

"Zebra" testē: kā ir braukt ar elektrisko velosipēdu, un kādām vajadzībām tas piemērots?

"Zebra" pēta, kāpēc Jūrmalas šoseja kļuvusi bīstama

Daudzie ūdens ceļi Rīgā tiek maz izmantoti; studenti veido laivu koplietošanas platformu

"Zebras" padomi drošākai braukšanai ar auto rudenī

“Ceļš nav spēle. Kļūdas nepiedod!” Uzsākta jauna kampaņa saistībā ar neapdomīgu braukšanu

"Zebra" stāsta par Rīgas Motormuzeja krājumā nonākušo pasaulē vecāko "RAF" mikroautobusu