Kā karsts kartupelis starp satiksmes uzraugiem un pašvaldībām: kurš uzraudzīs elektroskūterus?

5 komentāri

Policija, satiksmes uzraugi un pašvaldības arvien nevar vienoties – kuram būtu jāregulē pārvietošanās ar elektroskūteriem. Iekšlietu ministrs uzsver, ka policija skrejriteņu braucējus netvarstīs un tiem vajadzētu iespēju robežās pārvietoties pa veloceliņiem.

Taču ar šo infrastruktūru Latvijā un, jo īpaši – Rīgā – ir, kā ir. Statistika ir drūma – avārijās ar elektroskrejriteņiem šogad cietuši 35 cilvēki, miruši – divi.

Ja pagājušajā gadā valstī reģistrētas tikai trīs avārijas ar diviem cietušajiem, kuros iesaistīti elektriskie skrejriteņi, tad šogad – līdz ar šo braucamierīču popularitātes bumu un daudzajām kompānijām, kas piedāvā skrejriteņus iznomāt, – situācija ir krietni bēdīgāka. Kopumā reģistrēti 53 negadījumi, ievainoti 35 cilvēki, bet divu elektroskūteru braucēju dzīvības zudušas.

“11. novembrī Mārupē, uz gājēju pārējas, braucot pāri dzelzceļa sliedēm, gāja bojā 24 gadus vecs vīrietis. Otrs gadījums – Saldus novadā, kur mašīnas vadītājs, iespējams, nepamanīja skrejriteņa vadītāju un gāja bojā 39 gadus vecs vīrietis. Ceru, ka izdosies rast risinājumus, konkrēti pasakot – kur šiem satiksmes dalībniekiem jāpārvietojas,” uzsver Valsts policijas pārstāvis Normunds Krapsis.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauž pārliecību, ka ceļu policija skrejriteņu vadītājus neķers un nemērīs viņu braukšanas ātrumu, un tā vietā pašvaldībām ir jāsakārto infrastruktūra, lai tā būtu piemērota šādiem pārvietošanās līdzekļiem. “Varbūt vasarā bija iespējams ātrāk virzīt grozījumus, ka tur, kur ir velobraukšanas celiņš, ar elektrisko skūteru var braukt tikai tur. Kamēr atrisināsim visu bloku, tērējam laiku, jauno risinājumu ieviesīsim nākamgad.”

Ne tikai ceļu satiksmes negadījumi rada problēmas – elektroskūterus neapzinīgākie braucēji mēdz atstāt kur pagadās, traucējot iedzīvotājiem pārvietošanos. Tāpat bijusī gadījumi, kad skūterus zog, apzināti demolē vai pat iemet ūdenstilpnēs.