Joprojām nespēj vienoties par regulējumu, kas nosaka elektrisko skrejriteņu vietu ceļu satiksmē

1 komentārs

Skrejriteņu popularitāte aug. Tas ir ērts pārvietošanās līdzeklis. Taču eksperti vēl tikai diskutē par skrejriteņu vietu satiksmē. Un jānonāk arī pie drošības prasībām, jo pamatīgi aug arī negadījumu – turklāt smagu negadījumu skaits.

Šonedēļ, vadot elektrisko skrejriteni, bojā gājuši divi to vadītāji. Nedēļas sākumā traģiska elektriskā skrejriteņa un vilciena sadursme notika Mārupes novadā, savukārt Saldū pēc sadursmes ar auto gājis bojā elektroskūtera vadītājs.Taču Satiksmes ministrija joprojām nespēj vienoties par regulējumu, kas nosaka elektrisko skrejriteņu vietu ceļu satiksmē.

Ceturtdien Satiksmes ministrijā notika jau kārtējā Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca. Starp dažādiem jautājumiem eksperti turpināja diskusiju arī par normatīvajiem aktiem, kas regulētu elektroskūteru vietu ceļu satiksmē.

“Mēs nevaram tikt galā ar šo situāciju. Bizness attīstās, mēs redzam, ka nevaram to ielikt nekādos rāmjos. Man liekas, ka lielākā daļa sabiedrības tomēr šobrīd ir uztraukusies, ka šie elektriskie skrejriteņi pārvietojas nekontrolēti,” norādīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Joprojām gan nav vienprātības, kādus pārvietošanās līdzekļus var definēt par elektroskūteri un kāds būtu to maksimāli pieļaujamais braukšanas ātrums. Tas gan, visticamāk, nedrīkstēs būt lielāks par 25 kilometriem stundā. Tāpat arī eksperti nevar atrast vienprātību, pa kurieni elektriskajiem skrejriteņiem ir jāpārvietojas.

“Man šķiet, ka tas ir satiksmes politikas jautājumus, par kuru ir jāizšķiras. Jo šie visi jaunizveidotie un nākotnē arvien vairāk tirgū ienākošie visi elektroveidojumi nav paredzēti dalībai ceļu satiksmē. Pie nosacījuma vēl jo vairāk, ja nav attiecīgas infrastruktūras,” pauda CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.

Tikmēr arvien biežāk elektroskūteri iekļūst vai izraisa dažādus, arī letālus, ceļu satiksmes negadījumus.

“Mums ir reāla krimināllieta, kur meitenei uzbrauca virsū šis elektroskūteris, un ir ļoti smagas traumas. Pēc tam vēl ir tāds amizants gadījums, ka ar elektrisko skūteri tika notriekts cilvēks, kas pārvietojās ratiņkrēslā, un skūteris no notikuma vietas aizbrauca,” atklāja Rīgas Autotransporta prokuratūras virsprokurors Agnis Krastiņš.

Savukārt “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Māris Jonovs norādīja: “Loģiski skatoties, man, ejot pa ielu, man liekas, ka elektroskrejritenis mani daudz mazāk apdraud nekā pārāk ātri braucošās automašīnas, tai skaitā automašīnas uz ietvēm, kuru dēļ cilvēkiem bieži vien ir jānokāpj un jāiet pa brauktuvi. Tad elektroskūteri rada daudz mazāk problēmu.”

Jaunie noteikumi gan pēc diskusijām Satiksmes ministrijā vēl jāapstiprina arī valdībai un Saeimai. Noteikumu veidotāji cer, ka tos izdosies pilnībā izstrādāt un apstiprināt līdz brīdim, kad atsāksies aktīvā elektroskūteru sezona – nākamā gada pavasarim.