Iniciatīva ļaut veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas nav guvusi atbalstu

3 komentāri

Pavisam drīz visā Eiropā tiks liegts pagrieziens pa labi, degot sarkanajai gaismai luksoforā – šāda prakse ir daudzās valstīs, Latvijā gan ne. Portālā “Manabalss.lv” pat ir iniciatīva par šāda pagrieziena atļaušanu, taču Saeimā tam nav gūts atbalsts. 

Dmitrijs Mišukovskis ir iniciatīvas autors ļaut autovadītājiem veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas, ja tas netraucē citiem satiksmes dalībniekiem. Piemēram, pēc viņa domām, Skanstes un Sporta ielas krustojumā varētu ļaut griezties pa labi. Tikai jāļauj pie luksofora ielikt zīmi ar zaļo bultu.

Dmitrijs Mišukovskis
iniciatīvas autors

Mums nevienam nav jādod ceļš, bet mēs stāvam un gaidām. Kāpēc tas jādara, nav saprotams. Ja būtu atļauts braukt uz sarkano gaismu pa labi, tad kā minimums, mēs netērētu lieku laiku uz to visu, netērētu degvielu. Kā arī mēs samazinātu CO2 emisiju gaisā.

Daudzās Eiropas valstīs ir atļauts labais pagrieziens brīdī, kad luksoforā ir sarkanā gaisma, bet ir papildu zīmi ar zaļo bultu. Taču tuvākā gada laikā Eiropas Savienības dalībvalstis no tā atteiksies, arī Lietuvā. Skaidrojums ir tāds –  šī bultiņa būtiski satiksmi neuzlaboja, turklāt bieži vien cieta gājēji. Arī pie mums Saeimas Tautsaimniecības komisija ziemas beigās šo jautājumu nevirzīja uz izskatīšanu 3. lasījumā. Tam piekrīt arī satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Oskars Irbītis
satiksmes drošības eksperts

Sākotnēji šī iniciatīva likās forša, bet, ja sākam iedziļināties, tā ir ar ļoti lieliem zemūdens akmeņiem. Tajā brīdī, kad veicam labo pagriezienu pie šīs papildu bultas, vadītāji pievērš lielu uzmanību tiem automobiļiem, kas tuvojas no kreisās puses un nepamana gājējus. Līdz ar to veidojas daudz uzbraukumu gājējiem.

Šāda pieredze ir bijusi Lietuvā. Par to, ka šis pagrieziens nekļūs par sastrēgumu risinājumu, jo ir bīstams mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem – tā uzskata arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks. Pēc Normunda Krapša domām, jādomā par citiem veidiem, kā uzlabot satiksmes intensitāti un drošību.

“Šeit vairāk ir jārunā par to, ka konkrētos krustojumos, kur ir problēmas ar satiksmes plūsmu, labāk jādomā par luksofora signāliem, kam ir papildsekcijas. Domāt var arī par citiem satiksmes organizācijas izmaiņām – krustojumu pārbūvi utt.,” norāda Krapsis.

Taču šie risinājumi prasīs krietnus finanšu ieguldījumus. Jo, piemēram, viena luksofora pārbūvēšana vai uzstādīšana var izmaksāt sākot no 10 000 eiro.

TOP komentāri

  • Владимир Павлов
    +4 +2 -2

    Владимир Павлов

    Kas par stulbumu tur rakstits. Kad deg bultiņa tad perpendikularam virzienam ir pilnais zaļais un gajejiem kas ir paraleli tiem kas brauc uz bulta ir sarkans. Ka tad var uzbraukt gajejam ja tikai viņš neies uz sarkano kas ir parkapums? Vnkrš viss darits ta lai cilveki stavetu tere laiku,degvielu un vispar pec iespejams satiksme butu dibenī.
  • Martins Adamsons
    +1 +1 0

    Martins Adamsons

    Kāpēc čakarē prātu ja gada laikā ES dalībvalstis plāno no šī atteikties?
  • Liene Derkaca
    0 0 0

    Liene Derkaca

    Nu ir vietas kur šī bultiņa ir novietota pie zaļas gaismas blakus un deg kad ir sarkanais bet situācija rodas ļoti maldinoša jo šajās vietas nav papildus joslas ( tā ka parādīts šajā bilde ir ļoti skaidrs ka Tev ir sarkanais un manevru drīkst izdarīt tikai ja nav traucēkļu) Riga ir vairākas vietas kur ir izveidota bīstama situācija.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl