Dubļainie ceļi kļuvuši par īstu ikdienas pārbaudījumu; daudzviet laukos ceļi ir teju neizbraucami

6 komentāri

Daudziem lauku iedzīvotājiem arī šis pavasaris atnācis ar neizbraucamiem ceļiem. Šķīdoņa dēļ grants ceļu stāvoklis tāds, ka satiksme ir paralizēta. Par autoceļiem atbildīgie piekrīt, ka daudzi vietējās nozīmes ceļi ir briesmīgā stāvoklī, jo nav remontēti gadu desmitiem. Un arī šogad dižs progress nav gaidāms.

Vietējas nozīmes ceļi šopavasar sagādā ne mazums raižu lauku iedzīvotājiem. Tā, piemēram, no Kurmenes pagasta, kas atrodas Lietuvas pierobežā, līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai Vallei, ir vien nieka 12 kilometru, taču pa bedraino ceļa posmu nav iespējams pārvietoties ātrāk kā vien ar 20 kilometriem stundā.

Ar šādu ceļu stāvokli ik gadu pavasaros un rudeņos, nākas saskarties vietējiem iedzīvotājiem, kuri bieži vien baidās pat kustināt savus spēkratus, lai neiestigtu un nepaliktu uz ceļa; citiem žēl bojāt auto, kratoties pa izdangāto ceļu, bet kaut kā līdz ciema veikalam taču jātiek.

“Nu bedres šausmīgas! Nu tas ir ārprāts! Ceļa nodokli maksājam, bet, par ko? Par ko? Tie, kas pa asfaltu brauc, tiem tāds pats nodoklis jāmaksā kā man!” sašutis vietējais iedzīvotājs Andris.

Pavisam neapskaužamā situācijā ir tie lauku iedzīvotāji, kuriem pašiem sava transporta nav un reizi nedēļā nākas paļauties uz autoveikala ierašanos. Slikto, neizbraucamo ceļu dēļ tas ne vien pamatīgi aizkavējas, bet reizēm šoferīšiem nākas griezt riņķī un braukt pa citurieni. Var gadīties, ka veikals neatbrauc vispār.

“Jārēķinās ar to, ka mēs braucam pie klientiem, bet mēs vienkārši laicīgi netiekam. Mums it kā laiks šurpu turpu desmit minūtes nav nekas, bet, ja klientiem sanāk stundām gaidīt, tad tas laiks ir pagājis un viņi iet mājās. Un tad ir tā, ka cilvēki paliek veselu nedēļu bez maizes, bez pārtikas,” skaudro situāciju izklāsta autoveikala “Ozolkalnu nams” vadītājs.

Uz kāda ceļa Vecumnieku novadā TV3 Ziņu filmēšanas grupa sastapa četru bērnu māmiņu Ilutu ar draugu, kuru automašīna bija iestrēgusi ceļa dubļos. Tā kā šis ir privātais ceļš, nevis valsts vai pašvaldības pārziņā, tas būtu jālabo īpašniekiem. Taču naudas ģimenei neesot. Iluta gan reiz mēģināja vērsties pēc palīdzības, bet – nesekmīgi. “Ir dzirdēti tādi varianti, ka nevajag meklēt meža vidū māju, vajag pirkt tuvāk pie asfalta vai centrā. Tādas ir atbildes. Nu, un otrs variants – līdzekļi, kuru mums nav.”

Nereti ģimene izvēlas automobili atstāt mājās un ar bērniem brien kilometru garo ceļu līdz šosejai. “Ir tā darīts, ka mēs ar gumijniekiem ejam līdz pastkastītei, pārģērbjam kājas un ejam tālāk. Bet tur tālāk dažreiz izveidojas liela peļķe, kur nebija iespējams pagājušajā gadā pat ar zābakiem izbrist, jo ūdens pāri ceļiem. Un tas nav mūsu ceļš, tas ir citu īpašums,” turpina māmiņa.

Diemžēl mašīnu izstumt neizdevās arī ar TV3 Ziņu operatora palīdzību un Ilutai nācās gaidīt vairākas stundas, kad ieradīsies kaimiņš ar traktoru.

Latvijā izšķīdušie ceļi ir plaša problēma, jo vairāk nekā puse no visiem valsts pārziņā esošajiem ceļiem ir ar grants segumu. Vietējās nozīmes ceļi nav prioritāšu augšgalā un remontēti tiek gaužām reti.

“Šis grants ceļu tīkls ir ļoti plašs, savukārt tajās vietās, kur ir šie ceļi, ir ļoti mazs iedzīvotāju skaits. Jo tie ir pārsvarā vietējās nozīmes ceļi, tātad, tie ir vismazākie ceļi. Tieši uz šiem ceļiem ir vismazākā satiksmes intensitāte, tātad šos ceļus lieto vismazāk iedzīvotāju,” norāda VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova.

Autoceļu tīklam ik gadu tiekot piešķirts nepietiekams finansējums no valsts budžeta, līdz ar to par katru ieguldījumu lemj, izvēloties – kurš ceļš ir svarīgāks – vai tas, pa kuru dienā brauc 100 cilvēku, vai 5. Likumsakarīgi finansējums tiek galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.

Valsts ceļos norāda, ka laikā, kad ceļi ir mitri, darbus veikt nav iespējas, un lauku iedzīvotājiem jāpaciešas. “Šķīdoņa laikā praktiski nav iespējams veikt nekādus uzturēšanas darbus. Uzturētāji var censties uzlabot caurbraucamību, piemēram, izberot šķembas, bet tas ir īslaicīgs risinājums, jo šķemba vienkārši iegrimst. Uzturēt šos ceļus, greiderēt, var tikai tad, kad ceļi apžūst un var izturēt smagās tehnikas svaru,” piebilst Kononova.

Šogad plānots labot 15 grants ceļu posmus. Citviet, lai tiem ceļiem piešķirtu jaunu elpu, lielisks risinājums ir dubultās virsmas segums, taču tas neesot plaši pielietojams, jo to nevar klāt tur, kur brauc smagie transportlīdzekļi.

6 komentāri