Diskutē par atļautā ātruma samazināšanu apdzīvotās vietās

4 komentāri
Diskutē par atļautā ātruma samazināšanu apdzīvotās vietās
KASPARS KRAFTS, F64

Sākusies diskusija, vai atsevišķās apdzīvotās vietās būtu jāsamazina atļautais braukšanas ātrums. Ierosinājuma galvenais arguments – mazāks ātrums pilsētā nozīmē arī mazāku risku gūt smagas traumas gājējiem un velosipēdistiem.

Pētījumi liecinot, ka gājēju, notriecot ar 40 km/h lielu ātrumu, traumas, lielākoties ir nelielas. Savukārt jau pie 50 km/h ātruma, savainojumi var būt ļoti smagi. Vēl lielāks ātrums jau vairumā gadījumu gājējam ir letāls.

Lai negadījumu skaitu samazinātu un uzlabotu drošību apdzīvotās vietās, šonedēļ Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā diskutēja par priekšlikumu dažviet atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās samazināt.

“Tie var nebūt uzreiz 30 km/h, tie var būt 35 km/h, 40 km/h, ir jāizvēlas konkrētas vietas pilsētā, kur tas ir piemērojams primāri un, kur ilgtermiņā uz šādiem risinājumiem pāriet,” norāda SM Autosatiksmes departamenta direktora vietniece Annija Novikova.

Eksperti norādīja, vienkārša zīmju likšana, drošību neuzlabos. Arī sodu palielināšana, šoferus braukt lēnāk nemudinās. Svarīgi ir veidot tādu pilsētvidi, lai autovadītāji vēlētos braukt lēni un tas būtu gājējiem droši.

“Mēs nedrīkstam uzlikt tikai zīmes, kā ļoti bieži esam darījuši ar dzīvojamajām zonām. Jābūt izpildījumam, ceļu sašaurinājumam. jābūt mierinošiem līdzekļiem, kā ātrumvaļņi. Tas ir jāskatās kompleksi, mēs nevaram pateikt, uzliksim zīmi, un ar to atrisināsim problēmu,” pauž CSDD eksperts Ziedonis Lazda.

Labs piemērs – Rīgas bruģētās ielas, kurās ātrums jau tagad ir lēnāks nekā citviet pilsētā. Visur samazināts ātrums – nebūtu pieļaujama ideja.

“Likt 30 [km/h ierobežojumu] tajās vietās, kur ir cilvēki un transports vienā vietā. Tas, visticamāk, ir tas beidzamais kilometrs līdz mājām, kur nevienu nevajadzētu uztraukt, ka viņš nokļūs mājās 15 sekundes vēlāk, jo beidzamo kilometru būs nobraucis uz 30 km/h nevis 50 km/h,” norāda Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons.

“Faktiski mums ir vairāk jāskatās, kā varam pilsētu izplānot, lai mums ir gan maģistrāles, gan mēs varam atļauties veidot šo samazināto ātrumu. Jo ideālais variants vidējam ātrumam pilsētā ir 50 km/h. Tātad, ja mēs kaut kur nolaižam uz leju, mēs varam kaut kur pacelt,” saka Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.

Svarīgs jautājums – sastrēgumi. Eksperti gan saka, samazināts ātrums tos ietekmē minimāli.

“Īstenībā 30 km/h ir tā robeža, kur automobiļu skaits, kas spēj izbraukt konkrēto vietu, īsti vēl nesamazinās. Viņš tā nopietni sāk samazināties pie 20 km/h. Pamata doma, jo mazāks ātrums, mazāka distance, automobiļi brauc tuvāk viens otram,” norāda RTU Transporta institūta direktors Juris Kreicbergs.

Valsts policija (VP) gan saka, par braukšanas ātruma samazinājumu, iespējams, būtu jādomā ne tikai apdzīvotās vietās. Šogad līdz šim ārpus pilsētām gājis bojā jau 61 cilvēks, kamēr apdzīvotās vietās – 39.

“Jāsaka tā, ka satiksmes drošības stāvoklis dažādu iemeslu dēļ ir pasliktinājies. Un tā tā lielāka problēma diemžēl nav apdzīvotās vietas. Tas negadījumu skaits, kur šīs traģēdijas notiek, ir tieši ārpus apdzīvotām vietām. Un, kas ir lielākā problēma, ātrums, kur atļautais ir 90 km/h, tas netiek ievērots,” teic VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Uzklausot ekspertus, Satiksmes ministrija tagad paredz rosinājumu par ātruma samazināšanu, iekļaut jaunajā ceļu satiksmes drošības plānā. Nākotnē varētu arī sākt vērtēt, kur ātruma samazināšana būtu lietderīga un ieviešama.