Komentāri

Kā liecina Valsts policijas statistika, tad šogad salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem policija piefiksējusi 12 407 gadījumus, kad autovadītāji nav lietojuši drošības jostas. Tas ir par 600 reizēm vairāk nekā pirms gada. Aptauja liecina, ka drošības jostas visbiežāk neizmanto vīrieši vecumā no 30-40 gadiem.

Raidījums Bez Tabu kopā ar ceļu policijas darbiniekiem devās Rīgas ielās, lai noskaidrotu, kāda ir reālā situācija. Pārsteidzoši, ka pusstundas laikā, likumsargi piefiksēja vairāk nekā 20 gadījumu, kad autovadītāji neizmanto drošības jostas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Argumenti, kāpēc autovadītāji nepiesprādzējas, ir visai amizanti. Ceļu policists stāsta, ka ir bijis gadījums, kad ceļu policijas apstādināta autovadītāja teikusi: ”Ka es uzlieku jostu, viņa mani uzbudina.” Savukārt citiem no drošības jostām esot alerģija.  

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem autovadītāji drošības jostas lieto 80% gadījumos, viņiem blakus priekšā sēdošie pasažieri – 75%, taču būtiski sliktāka situācija ir ar aizmugurē sēdošajiem pasažieriem. Aptaujājot auto pasažierus, atklājās, ka 32% auto aizmugurē sprādzējas vienmēr, 37% to dara dažkārt, savukārt 31% atzina, ka nekad nesprādzējas.

Pētījumā pievērsta uzmanība arī tam, kur automašīnā brauciena laikā atrodas bērni un kā viņi uzvedas. No visām pētījumā apsekotajām automašīnām ar bērniem, vienā piektdaļā gadījumu tie neatradās auto sēdeklītī/paliktnī vai nebija piesprādzēti ar drošības jostu.

Uz jautājumu, kas mudinātu piesprādzēties, respondenti ir atzīmējuši augstākus sodus, biežāku kontroli uz ceļiem, kā arī negatīvu pieredzi pašam vai paziņām. Kā mudinājumus mainīt ieradumus un piesprādzēties, aptaujātie nosaukuši citu cilvēku nosodījumu un satiksmes drošības kampaņas.

”Katrs otrais satiksmes dalībnieks no aptaujātajiem 1000 respondentiem, atzīst, ka drošības jostu lieto tikai tādēļ, ka par tās nelietošanu draud sods,” komentējot iegūtos rezultātus, akcentē Latvijas Fakti pētījuma projekta vadītāja Oksana Kurcalte.

Pētījuma rezultāti parāda autovadītāju un pasažieru nevērību pret normām, kuru mērķis ir viņu pašu un līdzcilvēku drošība. Turklāt pērn gandrīz uz pusi palielinājies bojā gājušo auto pasažieru skaits un viens no iemesliem tiek minēts nepiesprādzēšanās.

Jautājums par jostām, īpaši auto aizmugurē, ir aktuāls arī citviet – vairākās Eiropas valstīs iegūtie dati liecina, ka drošības jostu lietošanai būtu jāpievērš lielāka uzmanība (piemēram, 84% Rumānijā aizmugurē nelieto jostas, Itālijā – 56%, bet Spānijā – 39%); līdz pat 60% bojā gājušo lielceļu negadījumos nebija piesprādzējušies un tieši nepiesprādzēšanās ir otrais biežākais nāves gadījumu iemesls ceļu satiksmē.

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl