Autoceļus šogad remontēs vairāk nekā 1100 kilometru kopgarumā

Pievienot komentāru

Ar remontdarbiem uz vairākiem ceļiem Latgalē šonedēļ ir sākusies valsts autoceļu tīkla atjaunošanas un būvniecības sezona. Šogad plānots savest kārtībā autoceļus 1100 kilometru garumā. Plaši pārbūves darbi gan nebūs.

Autoceļu sakārtošanai šogad lielāko daļu finansējuma – 155 miljonus eiro – valdība nedeva no valsts pamatbudžeta, bet gan līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Ja kredītā ņemta nauda, – tā jāapgūst līdz gada beigām, šos darbus nākamajā gadā turpināt nedrīkstēs. Tas nozīmē, ka nevar uzsākt kapitālu ceļu pārbūvi, jo projektēšana vien prasa pusotru gadu, būvniecība – vēl divus. Tādēļ galvenais fokuss šogad uz darbiem ar vienkāršotu būvprojektu – seguma atjaunošanu. 690 kilometros ieklās jaunu asfaltbetonu, 45 kilometru garumā mainīs grants segumu. Aizvadītājā gadā Covid-19 naudas apgūšana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem notika steigā sezonas vidū, tamdēļ radās tik lieli brāķi, ka šoziem šķembas varēja viegli saslaucīt ar birsti.

”Latvijas Valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova norāda: “Šogad ir nedaudz labāka situācija. Šos iepirkumus varējām veikt agrāk, jo lēmumu par atļauju sākt iepirkumu procedūras par 100 miljoniem eiro valdība pieņēma pērnā gada beigās, un līdz ar to šie iepirkumi jau ir uzsākti, un liela daļa jau ir paveikti.”

Savukārt biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš pauž: “Īstenībā nekas nav nokavēts. Šogad visam vajadzētu būt daudz labāk. Ja laiks būs labs, mēs ar visiem darbiem tiksim galā.”

No 1100 kilometru visvairāk remontēs reģionālos autoceļus, teju 840 kilometru garumā. Daļu posmu, kurus tieši remontēt, izvēlējās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc konsultācijām ar pašvaldībām, jo autoceļu remontus šogad un vēl turpmākos divus gadus vērtē kontekstā ar novadu reformu.

VARAM eksperts Madars Lasmanis skaidro: “Ir gan grants seguma atjaunošana uz grants ceļiem. Tādu nav daudz – tikai divi vai trīs ceļi. Ļoti izplatīta ir dubultā virsmas apstrāde, kas daudz kur reģionos tiks izbūvēta. Ir arī situācijas, kur grants ceļi pārtop par asfaltētu ceļu, piemēram, Vecumnieki-Iecava, tā ir pamatīga pārbūve.”

Lai arī šogad autoceļu remontu finansējums nav no valsts pamatbudžeta, ceļu būves uzņēmumi priecājas, ka Covid-19 krīzē pērn un šogad vispār ir darbs ar valdības piešķirto naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Taču nākamgad tā gan vairs nevarot.

Bērziņš norāda: “Ilgtermiņa stabilitātes un vīzijas mums nav. Mēs nezinām, kas būs nākamgad. Mēs zinām, ka šogad bāzes budžets ir nogriezts par 50 miljoniem. Vai nākamgad viņi to bāzes budžetu atjaunos?”

Būtiski samazinājies arī Eiropas Savienības (ES) fondu apmērs. Šogad tas sarucis līdz 11 miljoniem eiro.

Vērtējot šo sezonu kopumā, daudzviet autovadītājiem jārēķinās ar apgrūtinātāku satiksmi. Lai no tās izvairītos, karti ar remontējamiem posmiem var atrast “Latvijas Valsts ceļu” interneta lapā. Turklāt posmi, kas šķita kā pērn jau saremontēti no tā saucamās Covid-19 naudas, šosezon atkal būs “jālāpa”. Būvnieki labos pērn pieļauto brāķi, kad virsmas apstrāde daudzviet veikta nepiemērotos laikapstākļos.

“Jā, pie mums vēršas arī cilvēki, kuri ir cietuši zaudējumus, kur šajos neveiksmīgajos posmos ir izsisti stikli,” bilst Kononova.

Šos zaudējumus par šķembu sabojātiem auto vispirms kompensē “Latvijas Valsts ceļi”, pēc tam šīs summas regresa kārtībā piedzen no būvniekiem.