Arvien biežāk uz Latvijas ceļiem tiek notriekti savvaļas zvēri; šogad to skaits pieaudzis līdz 1500

21 komentārs

Arvien biežāk uz mūsu ceļiem tiek notriekti savvaļas zvēri. Šogad to skaits pieaudzis līdz 1500. Lai mazinātu šādus negadījumus, uz Ventspils šosejas ir uzstādītas Latvijā pirmās īpašās iekārtas, ar kurām atbaida meža dzīvniekus. Ir zināmi arī citi ceļa posmi, kur nākamgad vēl uzstādīs tādas iekārtas.

Ventspils šosejas posmā no Ķemeru meža līdz Ozolpilij septiņu kilometru garumā ceļa signālstabiņiem novembrī tika piestiprināti meža dzīvnieku atbaidītāji.

Diennakts tumšajā laikā automašīnai tuvojoties, no ieslēgtām gaismām aktivizējas ierīces, kas pievērš dzīvnieku uzmanību ar akustiskiem signāliem. Un šādā veidā, tuvojoties transportlīdzeklim, viņiem tiks kavēta autoceļa šķērsošana.

Šis ir pirmais no pilotprojektiem, kas tiek realizēts valsts ceļu tīklā. Tas izmaksāja 35 000 eiro. Bet “Latvijas Valsts ceļi” plāno vēl astoņos posmos, kurus bieži šķērso savvaļas dzīvnieki, uzstādīt tādus pašus signālstabiņus un dzīvnieku brīdināšanas iekārtas 32 kilometru garumā. Tām paredzēts izlietot 135 000 eiro.

“Negadījumos ar dzīvniekiem bieži vien cieš tieši ”dzelži”. Pērn viens cilvēks tomēr ir gājis bojā sadursmē ar dzīvniekiem, tāpēc nevar teikt, ka tā nav problēma. Katrā valstī šī problēma tiek risināta citādāk. Tāpēc ļoti labi, ka šie līdzekļi ir piešķirti un ir iespēja izmēģināt kādu tehnoloģiju un saprast, vai tā strādā mūsu klimatiskajos un ceļu apstākļos vai ne,” saka VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova.

Šā gada laikā ceļu satiksmes negadījumos jau tika notriekts 1500 meža zvēru, liecina Valsts meža dienesta statistika. Katru gadu šis skaitlis kļūst par 100 notriektajiem dzīvniekiem lielāks. Šo īpašo iekārtu uzstādīšanu atbalsta arī eksperti.

“Tā būtu jābūt, jo šī ir pieeja, kura var būt risināma šo jautājumu dažādos virzienos. Ja kādreiz teica, ka dzīvnieki apdraud, jāierobežo to skaits. Bet arī šī ceļu infrastruktūra ir ļoti būtiska, lai samazinātu šos negadījumus, un tas ir apsveicami, ka tas notiek tagad,” norāda Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Turklāt šobrīd sākas visbīstamākais laiks, kad ātri kļūst tumšs un tieši krēslas stundas ir visnedrošākās. “Tad dzīvnieki sāk vairāk aktivizēties, un sadursmes iespējas ir lielākas. Redzamība pasliktinās, arī dzīvnieku aktivitāte pieaug krēslas stundās,” saka Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs.

Šā pilotprojekta secinājumi tiks apkopoti aptuveni pēc gada.