Aizvadīta traģiska nedēļas nogale uz Latvijas ceļiem – bojā gājuši četri cilvēki, bet vēl 27 guvuši ievainojumus

4 komentāri

Pagājušās brīvdienas uz Latvijas ceļiem bijušas asiņainas un traģiskas, – bojā gājuši četri cilvēki, bet vēl 27 guvuši ievainojumus.

Policija secina, ka viens no galvenajiem traģēdiju iemesliem aizvien ir braucēju pārgalvība un bezatbildīgā attieksme pret savu, pasažieru un citu satiksmes dalībnieku drošību. Arī kopējā drūmā statistika neuzlabojas.

Latvijā joprojām pārlieku daudz cilvēku dzīvību zaudē satiksmes negadījumos. Šogad gājuši bojā jau 44 cilvēki. Četri  – aizvadītājā sestdienā. Kādam “BMW” ietriecoties kokā Kārsavā, bojā gāja tā vadītājs un pasažiere.

Vēl divi cilvēki mira, automašīnai noskrienot no ceļa un apgāžoties. Lai arī policija vēl skaidro šo avāriju apstākļus, viens no iemesliem varētu būt atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana. Runājot par kopējo drūmo statistiku, galvenie avāriju iemesli ir pārgalvība, sēšanās pie stūres reibumā, kā arī nihilistiskā attieksme pret satiksmes drošību.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norāda: “Ir gan sadursmes frontālās, kad autovadītāji iebrauc pretējā joslā, nespējot atgriezties savā joslā un notiek šīs frontālās sadursmes. Arī šajās brīvdienās bijusi nobraukšana no ceļa un apgāšanās, tajā skaitā – nobraukšana no ceļa un uztriekšanās šķērslim. Ja procentuāli runājam, tad visvairāk mums ir frontālās sadursmes, tad seko apgāšanās.”

Līdz ar silto laiku uz ceļiem palielinās arī riteņbraucēju un motociklistu skaits. Šogad pēc sadursmēm ar automašīnu bojā gājuši divi velosipēdisti. Skaudro statistiku šogad, par laimi, vēl nav papildinājis neviens motociklists. Tiesa, patlaban Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) reanimācijā ārsti cīnās par kāda motociklista dzīvību, kuram ir smagi smadzeņu bojājumi.

RAKUS Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis norāda: “Divriteņa braucējus parasti notriec mašīna, kad viņi brauc pa ceļa malu, un viņu vienkārši aizķer ar spoguli vai bamperu. Motociklus vienkārši neievēro, viņi ātri brauc, te viņi ir, te nav.”

Traumatologs stāsta, ka gūtie ievainojumi, riteņbraucējiem un motociklistiem saskrienoties ar vieglo auto, ir smagi un bieži vien paliekoši uz mūžu. Lielākoties runa ir par galvaskausa un smadzeņu bojājumiem, kāju, roku un mugurkaula lūzumiem.

“Motociklisti pie mums ir divās kategorijās. Vai nu spēka gados, jauni vīrieši, kas ātri brauc. Vai arī tie biznesmeņi, kas grib kaut kā braukt, kas grib pagarināt savu jaunību, tad kāpj uz liela “Hārlija” un tad kaut kur dudina. Ja ir mugurkauls lauzts, bojātas mugura smadzenes, tad ir ratiņkrēsls, kājas nekustas.  Tad uz visu mūžu ir ratiņkrēslā,” bilst Vikmanis.

Pērn satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 148 cilvēki, kas ir par 12 vairāk nekā gadu iepriekš. Lai arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija, apņēmusies līdz 2020.gadam uz pusi samazināt avārijās bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010.gadu, policija ir skeptiska, ka to izdosies panākt, kardināli nemainot šoferu attieksmi pret drošību, neuzlabojot arī autoceļu stāvokli un nepalielinot ceļu policijas kapacitāti.