Waze dibinātāja ieteikumi Latvijas start-up: iemīlieties problēmā un nedariet perfekti

0 komentāri

Iemīlieties problēmā, iemācieties pateikt ”nē”, pieļaujiet kļūdas ātri, produktu izstrādājiet pietiekami labu, bet ne perfektu, apzinieties, ka start-up ir ilgs un, visticamāk, smags ceļojums, galvenais – nebaidieties kļūdīties, jo jūs noteikti kļūdīsities, turklāt vairākkārt, – tā īsumā var raksturot navigācijas lietojumprogrammas Waze izveidotāja Uri Levana (Uri Levine) ieteikumus Latvijas jaunajiem start-up uzņēmējiem, kas vēlas izveidot veiksmīgu kompāniju.

U. Levans izveidoja Waze 2008. gadā Izraēlā. Drīz vien lietojumprogramma ieguva plašu popularitāti pasaulē, tostarp Latvijā. Pērnā gada vasarā start-up Waze par 1,1 miljardu ASV dolāru iegādājās tehnoloģiju milzis Google. Patlaban U. Levans pievērsies vairāku jaunu start-up izveidei. Viens no tiem ir FeeX, kas ir bezmaksas tiešsaistes rīks, kura uzdevums ir palīdzēt samazināt dažādas nodevas, ko, paši nezinot, ik dienas samaksā tie, kas vēlas investēt, piemēram, savā nākotnes pensijā. U. Levans dažas dienas viesojas arī Latvijā. Šeit viņš piedalās Lattelecom 9. starptautiskajā konferencē Bizness un radošums. Skaties.lv bija pirmais no Latvijas medijiem, kuram U. Levans sniedza interviju.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kā patlaban veicas vienam no jūsu jaunākajiem projektiem Feex?

Katram jaunam projektam ir zināms inkubācijas periods. Patlaban FeeX ir ļoti veiksmīgs Izraēlas tirgū un pamazām sāk gūt panākumus arī ASV. FeeX mēģina risināt milzu problēmu, ko es saucu par “pasaulē lielāko noslēpumu” – tie ir 600 miljoni dolāru dažādās nodevās, kuras amerikāņi samaksā, paši to nemaz neapzinoties. Ja neapzinies, cik daudz esi samaksājis, tad tu noteikti maksā pārāk daudz, par to es varu likt galvu ķīlā.

Vai FeeX plāno uzsākt darbu arī Eiropā? Vai šis pakalpojums varētu būt pieejams arī Latvijā un Baltijas valstīs?

Šis projekts jeb start-up paģēr savstarpēju mijiedarbību ar katru konkrēto valsti. Dažādās valstīs atšķiras dažādi regulējumi. Patlaban vēl neesam ienākuši Eiropā, bet es domāju, ka tas varētu notikt aptuveni pēc gada. Mēs vienmēr priekšroku dodam lieliem tirgiem, bet Latvijas ir maza valsts. Taču es pieļauju, ka ātrāk vai vēlāk mēs nonāksim arī te. Pagaidām gan – nē.

Foto: Uldis Greters, Skaties.lv

Foto: Uldis Greters, Skaties.lv

Waze pārdošana – kā tika pieņemts šis lēmums, un kādēļ nepalikāt paša radītajā kompānijā?

No Google bija ļoti interesants piedāvājums – viņi saprata un novērtēja to, ko mēs darām, vairāk nekā citi. Tā tas bija jo, Google pašiem ir projekts ar līdzīgu fokusu – Google Maps. Turklāt mēs bijām diezgan pārliecināti, ka Google ļaus turpināt neatkarīgu Waze biznesu, kāds tas bija līdz noslēgtajam darījumam. Tās arī bija galvenās lietas pārdošanai, un arī cena bija īstā [1,1 miljards ASV dolāru – red.]. Es pats fokusējos uz start-up biznesiem, un biju gatavs kam jaunam.

Daži lasītāji ir satraukušies, ka pēc šā darījuma Waze varētu tikt integrēts Google Maps un šis pakalpojums varētu radikāli mainīties. Vai tā varētu notikt?

Protams, laiku pa laikam tiks veikti dažādi uzlabojumi, taču aplikācija paliks tāda, kāda tā ir. Jāpiebilst, ka programma uzlabojas arī tad, ja to lieto vairāk cilvēku. Latvijā ir apmēram pusmiljons Waze lietotāju. Jo vairāk lietotāju ir tirgū, jo lielāka ir sniegto datu precizitāte.

Kāda ir austrumeiropiešu aktivitāte salīdzinājumā ar citiem reģioniem?

Eiropā pirmajā vietā pēc Waze lietošanas biežuma un nobraukto kilometru skaita ierindojās Zviedrija. Diezgan labi rezultāti bija arī Latvijai un Čehijai, taču teikt, ka kopumā austrumeiropieši būtu bijuši aktīvāki, gan nevarētu. Latvija Waze ir svarīga, jo tik mazā tirgū Waze panākumi tomēr bija ievērojami.

Interesanti, ka dažādās valstīs atšķiras tas, cik iesaistīti ir Waze aplikācijas lietotāji, proti, cik bieži viņi ziņo par notiekošo uz ceļa. Piemēram, Latīņamerikā kopumā bija vērojams ļoti augsts iesaistes līmenis. Katrā valstī ir savas īpatnības.

Vai, izstrādājot Waze, tika domāts to radīt kā sava veida sociālo tīklu?

Sākotnējā ideja bija nodrošināt, ka autobraucēji palīdz cits citam. Pat, ja starp šoferiem citādi nav nekādu attiecību, specifiskas attiecības parādās tad, kad atrodaties uz ceļa. Šoferītis, kurš brauc vienu kilometru pirms tevis, zina kaut ko, kas tev ir ļoti interesants, un tādējādi šis cilvēks kļūst tev svarīgs. Lieta ir tāda, ka tad, kad šoferis nobrauc no ceļa, tad viņu vairs neuztrauc tas, kas tur notiek ,un viņš vairs neizmanto aplikāciju. Tādējādi šīs attiecības ir ”sociāli specifiskas”. Mēs esam pierādījuši, ka šoferi var būt ļoti izpalīdzīgi, līdz ar to šis ir ļoti labestīgs tīkls. Tā galvenais mērķis ir palīdzēt šoferiem, tas ir arī Waze sociālā aspekta mērķis. Taču pretēji Facebook, kura galvenais mērķis ir saziņa pati par sevi, mēs gribam, kad tad, kad jūs lietojat Waze, jūs primāri tomēr koncentrējaties uz ceļu.

Vai esat kaut ko dzirdējis par Latvijas start-up vidi? Varbūt Jums ir zināmi kādi Latvijā radušies jaunie tehnoloģiju uzņēmumi?

Es zinu, ka kopumā Baltijas valstis ir ļoti attīstītas ne tikai tehnoloģiju ziņā, bet arī start-up ziņā. Esmu dzirdējis, ka daudzi start-up nāk no šejienes. Tiesa gan, šeit jauno uzņēmēju komūna ir relatīvi maza. Jāatzīst, ka nevarēšu nosaukt konkrētus vārdus, ko varētu sasaistīt ar Latviju. Iespējams, ka reiz esmu dzirdējis par kādu labu ideju, kas nāk no Latvijas, taču nav palicis prātā, ka es to būtu saistījis ar šo valsti.

Kas būs nākamais start-up attīstības virziens, nākamais revolucionārais izrāviens?

Es domāju, ka tehnoloģija ir rīks, ar kura palīdzību jūs varat atrisināt problēmu. Tātad – pastāv daudz problēmu, kurām būtu jāķeras klāt un jāatrisina. Es cenšos to darīt tajos start-up, kuros esmu iesaistījies, un, ja varētu sevi klonēt, tad iesaistītos vēl vairākos projektos. Taču, ja runā par ”nākamo lielo lietu” (next big thing), tad patiesībā mēs nemaz to nezinām. Ja zinātu, kas tā būs, tad mēs to darītu. Manas vadlīnijas ir – vienmēr fokusējies uz problēmu un to, kā to atrisināt. Iemīlies problēmā, kuru vēlies atrisināt, un saproti, kas ir noderīgs cilvēkiem. Tehnoloģija ir tikai risinājums, un tā nedzīvo neatkarīgu dzīvi.

Kā domā veiksmīgs uzņēmējs? Kā idejas iešaujas Jūsu prātā?

Man šķiet, ka dažreiz atļauju, ka mani pārņem stipras emocijas. Jūs jau zināt – iemīlieties problēmā, no sirds ienīstiet kādu situāciju. Kļūstot emocionāls, jūs sākat domāt un būt pārliecināti – šī problēma ir pilnīgi nepieņemama, ķerošos tai klāt un to atrisināšu. Parādiet man problēmu, kas ir nozīmīga, un es būšu priecīgs to atrisināt.

Manā gadījumā, man riebjas izšķiešana – laika izšķiešana, naudas izšķiešana. Katru reizi, kad es to redzu, man vajadzīga sekundes daļa, lai saprastu, vai šī problēma var tikt risināta. Nākamais solis ir saprast, cik liela šī problēma ir. Ja tā ir pietiekami liela, tad gribētu tai ķerties klāt.

Un kāda būs Jūsu nākamā ideja?

Tas, ko es daru pašlaik, ir – patērētāju problēmu risināšana. Ja tie nav patērētāji, tad mani tas neinteresē. Iemesls ir tam, ka man patīk sajust cilvēku, kuram palīdzu. Protams, ir arī daudz risinājumu starp diviem uzņēmumiem (business to business), taču mani gluži vienkārši tas neinteresē. Piemēram, Forex un tamlīdzīgas lietas. Tas var būt ļoti labs bizness, taču es negribu ar to nodarboties.

Pašlaik manu darbu varētu iedalīt trīs kategorijās. Viena no tām ir autobraucēji un transports. Otra kategorija – nauda, kas pašlaik tiek izmesta miskastē. Ja nauda tiek pamesta uz galda, tad to kāds cits vēl var paņemt, taču ja nauda tiek izmesta miskastē, tad tas vairs nav iespējams. Piemēram, esmu iesaistījies start-up, kas palīdz kādam citam novirzīt paša neizmantoto viesnīcas rezervāciju. Piemēram, ja esat reģistrējis viesnīcas numuru Ņujorkā, taču jūsu plāni ir mainījušies un jūs nedosieties uz Ņujorku, tad jums ir rezervācija, ko varbūt kāds cits gribētu izmantot. Cits mans projekts, Zeek, mēģina risināt neizmanto veikalu ”vaučerus”. Piemēram, ja esat iegādājies kādu preci, taču, pārnākot mājās, saprotat, ka jums tā neder. Tad jūs nesat to atpakaļ uz veikalu un, iespējams, gūstat iespēju par to pašu naudu iegādāties kaut ko citu. Lielākajā daļā gadījumu šie veikalu ”vaučeri” paliek neizmantoti – beidzas to derīguma termiņš vai arī tie gluži vienkārši tiek izmazgāti veļas mazgājamajā mašīnā. Zeek ir vieta, kur ir iespēja šo veikalu piešķirto ”kredītu” atdot kādam citam. Trešais virziens ir FeeX. Tas fokusējas uz naudu, ko mēs samaksājam, paši to nezinot. Acīmredzot, kaut kas sistēmā ir ”salauzts”.

Kas bija Jūsu pirmā start-up ideja?

Esmu bijis iesaistīts vairākos start-up. Līdz tam esmu vairāk nodarbojies ar jauno uzņēmumu konsultēšanu. Man šķiet, tas bija 2000. gadā, kad mēs ķērāmies klāt mobilajās ierīcēs sūtītajiem e-pastiem un iespējai izmantot tā laika telefonus, lai varētu apskatīt ziņojumos pievienotos failus – bildes, dokumentus u.tml. Tas laiks bija inovatīvs un sarežģīts, un laika gaitā izrādījās, ka tur tomēr jāmeklē cita veida risinājums. Vēlāk es mēģināju izveidot kompāniju, kas nodarbojas nevis ar kolektīvo pārdošanu, bet kolektīvo iepirkšanos. Piemēram, Groupon nodarbojas ar kolektīvo pārdošanu, taču mēs gribējām šo pakalpojumu uzbūvēt citādāku. Piemēram, vēlos nopirkt tēju un tad atrodu citus cilvēkus, kas arī grib nopirkt tēju, un kopā mēs iegūstam labāku piedāvājumu. Taču šī ideja piedzīvoja neveiksmi, jo izrādījās, ka cilvēki nezina, ko viņi grib. Iedomājies, ka tu dotos uz restorānu un tev piedāvātu baltu, tukšu ēdienkarti, kurā tu varētu ierakstīt, ko tu vēlies, un tad pavārs tev to lieliski pagatavotu. Izrādījās, ka cilvēkiem ir vieglāk izvēlēties kaut ko jau no piedāvāta ēdienu saraksta. Mēs gribējām dot iespēju lietotājiem izvēlēties, taču galu galā sapratām, ka ir ļoti nedaudz līderu, kas gribētu vadīt grupu šādā veidā. Mēs ticējām, ka šis koncepts darbosies, bet tā nebija. Esmu veicis vairākas investīcijas, kas galu galā nestrādāja. Līdz ar to gribētu piebilst jaunajiem uzņēmējiem – nebaidieties kļūdīties, jo jūs noteikti kļūdīsieties, turklāt – vairākkārt.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas