TOP5 Eiropas viedākās pilsētas – kas tās padara par “gudrām”?

0 komentāri

Aptuveni astoņi no katriem desmit eiropiešiem dzīvo pilsētās, kuras patērē 70% enerģijas un kuru radītie sastrēgumi Eiropai gadā izmaksā aptuveni 100 miljardus eiro, tādēļ metropoles aizvien meklē veidus, kā kļūt efektīvākām, taupīgākām un iedzīvotājiem draudzīgākām. Lūk, Eiropas “gudrāko” pilsētu TOP5!

“Runājot par “gudrām” pilsētām, manuprāt, ir svarīgi atcerēties, ka ne jau tehnoloģijas pašas par sevi padara to gudru, bet gan skaidrs tālejošais mērķis – ka tehnoloģijas palīdz pilsētām nodrošināt tās iedzīvotājiem ilgtspējīgu labklājību,” akcentē Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta sociālais inženieris un konferences LMT Smart Future lektors Agnis Stibe.

Pēc Stibes domām, par “gudru” varētu dēvēt tādu pilsētu, kas ir izdarījusi visu iespējamo, lai saprastu notiekošos procesus un devusi iespēju cilvēkiem sniegt momentānu atgriezenisko saiti par tiem, kuri veicina sabiedrības labklājību.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Barselona – pilsēta, kur idejas pārtop realitātē

2015.gadā Juniper Research mobilo un digitālo tehnoloģiju analītiķi piešķīra šai Spānijas pilsētai titulu Globālā viedā pilsēta 2015, novērtējot tās attīstību augstāk nekā Ņujorku, Londonu, Nicu un Singapūru. Īpaši augsti tika novērtēta Barselonas viedā satiksmes un stāvvietu vadības sistēma, kā arī “gudrā” apgaismojuma sistēma. Juniper Research analītiķi secinājuši, ka pilsētas ieviestā viedā energoefektivitātes vadības sistēma jeb “smart grid” līdz 2019.gadam sasniegs aptuveni 9,5 miljardus eiro ietaupījumu gadā.

Turklāt pievērsta liela uzmanība sabiedrisko un sociālo pakalpojumu, kā arī procesu caurskatāmībai – piemēram, pašvaldības sēdes ir pieejamas tiešsaistē un iedzīvotāji to laikā tiešsaistē var uzdot arī savus jautājumus.

Stokholma – atjaunojamo resursu pārstrādes līdere

Zviedrija ir līdere atjaunīgo resursu pārstrādē, un arī tās galvaspilsēta cenšas taupīt tik daudz resursu, cik vien iespējams. Piemēram, tiek attīstīti projekti, kas paredz notekūdeņu izmantošanu apkures sistēmā un to pārveidošanu īpašā degvielā, kuru varētu izmantot sabiedriskais transports. Stokholma ir īsta zaļā oāze, kurā ir ļoti attīstīts sabiedriskā transporta tīkls un labs optiskā interneta pārklājums. Kāda no “gudrajām” iniciatīvām paredz reālas tikšanās ar amatpersonām aizstāt ar virtuālu saziņu.

Amsterdama – maksimāla sasaiste visos jautājumos

Nīderlandes galvaspilsēta ir “sasaistīta” visos iespējamos veidos. Lai veicinātu lietotājiem draudzīgu, racionāli dzīvojošu pilsētu, ir izveidota platforma “Amsterdam Smart City”. Platforma, kuras pamatā ir atvērtie dati, ļauj nodrošināt saiknes starp vietējiem uzņēmumiem, pašvaldību un iedzīvotājiem. Piemēram, ir izveidota lietotne, kas palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietoties pa pilsētu. Ja pa ceļam gadās kāda liksta, zvanu centra speciālisti palīdz tās atrisināt. Savukārt lietotne “City Alerts” brīdina ugunsdzēsējus par to, ka konkrētajā objektā ir cilvēki ar kustību vai garīgajiem traucējiem, vai citām īpašām vajadzībām.

Vīne – viena no Eiropas zaļākajām pilsētām

Salīdzinoši nelielā Austrijas galvaspilsēta ir viena no zaļākajām pilsētām Eiropā, kas spēj nodrošināt augstu dzīves kvalitāti. Vairāk nekā 15% no pilsētai nepieciešamajiem energoresursiem tiek iegūti no atjaunīgajiem avotiem, tostarp izmantojot Eiropā lielāko biomasas elektrostaciju. Jaunbūvējamajām ēkām ir jāatbilst stingrām zemas oglekļa emisijas prasībām. Vairāk nekā 90% iedzīvotāju ir ērti pieejams sabiedriskais transports.

Kopenhāgena – līdz 2025. gadam vēlas kļūt izmešu neitrāla

Kopenhāgena rada vienu no mazākajām t.s. “oglekļa pēdām” pasaulē – mazāk nekā divas tonnas uz iedzīvotāju, taču Dānijas galvaspilsētai ar to nepietiek – līdz 2025. gada tā vēlas kļūt izmešu neitrāla. Lai to panāktu, ir izvirzīti ļoti stingri mērķi energoefektivitātes, “zaļās” būvniecības standartu un “zaļās” enerģijas izmantošanas jomā. Pilsēta ir atbalstījusi projektu par velosipēdu aprīkošanu ar īpašiem sensoriem, kuri reālajā laikā ziņo par piesārņojuma līmeni un satiksmes sastrēgumiem.

“Arī Latvijas pilsētām ir iespējas kļūt “gudrām” un atvērtām, taču jāsaprot, ka vispirms ir svarīgi izveidot izpratni, kas tad ir “gudra” pilsēta, ko šis jēdziens ietver, ko tas mums dos, ko mēs sagaidām no šādas pilsētas un tā joprojām. Kamēr nav radīta šāda kopbilde un atvērta plašāka perspektīva, tikmēr nevar runāt, ka valsts vai sabiedrība ir pilnvērtīgi sagatavota šādām nākotnes pilsētām,” uzskata Stibe.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas